Znotiņa: Kontroles dienestam jābūt premjera, nevis Iekšlietu ministrijas pārraudzībā

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam jeb Kontroles dienestam jābūt Ministru prezidenta, nevis Iekšlietu ministrijas pārraudzībā, šādu viedokli Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē pauda dienesta vadītāja Ilze Znotiņa.

Kontroles dienesta vadītāja Ilze ZnotiņaZane Mače
    Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē dienesta vadītāja stāstīja par nepietiekamo dienesta kapacitāti – trūkst darbinieku, arī tehniskais nodrošinājums klibo un nepieciešamas lielākas telpas.

     

    Situācijas uzlabošanai Znotiņa vērsusies Finanšu ministrijā, lūdzot šobrīd 35 cilvēku lielo štatu palielināt par 19 cilvēkiem, un saņēmusi pozitīvu atbildi.

    Dienesta vadītāja uzskata, ka iestādei būtu jābūt premjera, nevis Iekšlietu ministrijas pārraudzībā, kā to paredz piedāvājums, kuru drīzumā virzīs izskatīšanai valdībā.

    Pašlaik Kontroles dienestu uzrauga Ģenerālprokuratūra. Taču 11.septembrī Finanšu sektora attīstības padomes konceptuāli atbalstītajā pasākumu plānā finanšu noziegumu apkarošanai ietverts punkts, kas paredz, ka Kontroles dienesta pārraudzību varētu uzņemties Iekšlietu ministrija, vēsta LETA.

    Šajās dienās aprit 100 dienas, kopš Znotiņa vada Kontroles dienestu. Runājot par šajā laikā padarīto, Znotiņa atzina, ka viņai vairāku jautājumu risināšanā nācies iesaistīties vairāk, nekā plānots, piemēram, saistībā ar likvidējamo komercbanku "ABLV Bank".

    ""ABLV Bank", šis ļoti sarežģītais [likvidācijas] process, manuprāt, tomēr būtu galvenokārt FKTK [Finanšu un kapitāla tirgus komisijas] uzdevums, kam būtu tas jārisina.

    Diemžēl vienu ceturto daļu no laika esmu strādājusi pie tā, lai mēs atrastu vispareizāko risinājumu kontroles nodrošināšanai," teica Znotiņa.

    Viņa tāpat atzina, ka daudz bijis jādomā arī par komunikāciju saistībā ar Eiropas Padomes "Moneyval" komiteju un komunikāciju kopumā. "Kā vispār komunicēt, lai gan subjekti, gan uzraugi būtu vienoti, lai mēs – tiesībsargājošās iestādes, Ģenerālprokuratūra tai skaitā – varētu ļoti mērķtiecīgi darboties.

    Ir bijis ārkārtīgi daudz sarunu, kurām tiešā veidā uzreiz rezultātu neredz, bet tā ir iestrāde, lai nākotnē mēs varētu efektīvāk sadarboties," teica Znotiņa.

    KONTEKSTS:

    Šopavasar ne tikai sabiedrības interesi par dienestu, bet arī politiķus pamodināja ASV Finanšu noziegumu apkarošanas institūciju paziņojums. Latvijas trešā lielākā banka "ABLV Bank" organizējusi naudas atmazgāšanas shēmas, kas palīdzējušas finansēt Ziemeļkorejas ballistisko raķešu programmu un nelegālas aktivitātes Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. Šobrīd "ABLV Bank" tiek likvidēta. Krēslu zaudējis arī Kontroles dienesta vadītājs Viesturs Burkāns, kura vietu dienesta vadībā no šā gada 1.jūnija ieņem Znotiņa.

    Ar kritisku vērtējumu Latvijas institūciju spējām novērst naudas atmazgāšanu un ierobežot masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansētājus 23.augustā klajā nāca Eiropas Padomes ekspertu komitejas "Moneyval" naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas eksperti. Tādēļ valstij noteikts pastiprinātas kontroles režīms, kas nozīmē, ka, nespējot uzlabot naudas atmazgāšanas kontroli, Latvija var nonākt tā dēvētajā pelēkajā sarakstā. 

    Kontroles dienesta vadītāja iepriekš atzina, ka Latvijai gada laikā ir jāuzrāda būtisks progress naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas risku novēršanā.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti