ZM ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu par lauksaimniekiem nepieciešamo papildu finansējumu. Ziņojumā atgādināts, ka 2013.gada 7. un 8.februāra Eiropadomē tika pieņemts lēmums par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu 2014.–2020.gadam.
ZM paskaidro, ka Eiropadomes lēmums nozīmē, ka provizoriski visa nākamā finanšu perioda laikā Latvija no ES budžeta Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) tiešajos maksājumos saņems 1,207 miljardus latu un Lauku attīstības pasākumos – 676 miljonus latu. Latvijai pieejamais kopējais sabiedriskais finansējums lauku attīstībai, ievērojot minimāli nepieciešamo Latvijas līdzfinansējuma daļu 25% apmērā, būtu 900 miljoni latu.
Latvijas finansiālais ieguvums tiešajos maksājumos salīdzinājumā ar Eiropadomes lēmumu par 2007.–2013.gada periodu ir palielināts par 50%, bet pēc Eiropas Komisijas priekšlikuma tas ir palielināts par 8,3%. Tomēr Latvija laikā no 2014. līdz 2019.gadam tiešajos maksājumos turpinās saņemt vismazāko maksājumu par hektāru (ha) ES, norāda ministrijā.
Plānots, ka 2019.gadā šie maksājumi tiks izlīdzināti tikai ar trim citām ES dalībvalstīm (Lietuvu, Igauniju un Rumāniju) un tiks saņemts finansējums vienādā apmērā tiešajiem maksājumiem uz 2009.gadā potenciālajiem atbalsttiesīgajiem lauksaimniecības zemes hektāriem – 196 eiro (jeb 138 latu) uz ha.
"Ievērojot atšķirības tiešo maksājumu līmenī 2014.–2019.gadam, ir jārod risinājums, vismaz lai nodrošinātu Latvijas lauksaimniekiem līdzvērtīgus konkurences nosacījumus salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm," uzver ZM.
Lauksaimnieciskās ražošanas izdevumi (piemēram, darbaspēka izmaksas, zemes nomas izmaksas un IKP uz iedzīvotāju) ir līdzvērtīgi lauksaimniekiem gan Latvijā, gan arī Lietuvā un Igaunijā. Tāpēc ZM ierosina paredzēt papildu finansējumu Latvijas lauksaimniekiem, lai samazinātu konkurences kropļojumu un palielinātu kopējā finansējuma apmēru tiešajam atbalstam un lauku attīstībai.
ZM arī norāda, ka maksājumu izlīdzināšana lielā mērā sniegs ieguldījumu Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.–2020.gadam izvirzītās prioritātes "Izaugsmi atbalstošas teritorijas" mērķu sasniegšanā.
"Palielinot Latvijas līdzfinansējuma daļu KLP finansējumam par 129 miljoniem latu, tiktu izlīdzināta atšķirība ar Lietuvas un Igaunijas lauksaimniekiem, kompensējot iztrūkumu ES tiešajos maksājumos," klāsta ZM.
Ministrijā arī atzina, ka 2014.gadā, turpinot papildu valsts tiešos maksājumus, tiem varētu novirzīt līdz 35 miljoniem latu, bet pārējais finansējums – 94 miljoni latu – būtu jānovirza Lauku attīstības programmas pasākumiem.
Savukārt Finanšu ministrija (FM) norāda ka, ZM sagatavotais priekšlikums palielina ES lauksaimniecības un lauku attīstības fonda nacionālā līdzfinansējuma likmi – finansējuma daļu, par ko netiks saņemtas atmaksas no Eiropas Komisijas. "Ievērojot minēto, vispārējās valdības budžeta bilance visā plānošanas periodā pasliktinātos par 129 miljoniem latu jeb vidēji 18 miljoniem latu gadā," paskaidro FM.
"Minētais faktiski nozīmē iespējamās fiskālās telpas samazinājumu, attiecīgi samazinot piešķiramā finansējuma apmēru jauno politikas iniciatīvu īstenošanai," atzīts FM un piebilstot, ka papildu līdzekļu piešķiršana ir jautājums, kas jāvērtē kopā ar budžetu.
Jau vēstīts, ka pašlaik Latvijas lauksaimniekiem ir mazākie tiešmaksājumi ES. Sarunās par ES nākamo daudzgadu budžetu 2014.–2020.gadam tika panākts pakāpenisks tiešmaksājumu izlīdzinājums starp trim Baltijas valstīm, sasniedzot 196 eiro par hektāru 2019.gadā. 2014.gadā Latvijas zemnieki tiešajos maksājumos no ES saņems 109 eiro (42% no vidējā ES) par hektāru, savukārt Igaunijas zemnieki saņems 130 eiro un Lietuvas – 148 eiro par hektāru.
