Paši sev veidos tīklu
Zemkopības ministrija un tai padotās iestādes šobrīd iegādājušās 19 elektriskos vai hibrīdauto, savukārt nākamgad skaits varētu pārsniegt 60, norādīja ministrijas Administratīvā departamenta direktors Rihards Kancēvičs. Kā iemeslu viņš minēja Publisko iepirkumu likuma prasības. Pašlaik noteikts, ka vismaz piektdaļai iepirkto vieglo auto jābūt ar zemiem izmešiem.
Tā kā mašīnas vajadzīgas arī reģionos, ministrija lēmusi izveidot pati savu uzlādes punktu tīklu. Plānots, ka par aptuveni 50 uzlādes vietām ministrija varētu iztērēt nepilnus 2,5 miljonus eiro.
“Ir tikai valsts publiskais uzlādes tīkls, ar kuru iestāde, veicot kādu funkciju, nevar simtprocentīgi rēķināties, ka tas nebūs aizņemts, lai papildinātu savu nobraukumu, ja tas ir vajadzīgs,” skaidroja Kancēvičs.
ZM pārstāvis neizslēdz, ka uzlādes punktus varēs izmantot arī citu valsts iestāžu darbinieki, taču par to tikšot domāts vēlāk.
Savukārt privātie auto punktus izmantot nevarēšot, jo tad ministrijai būtu jākļūst par elektrības tirgotāju.
Uz jautājumu, vai nav pārāk dārgi ministrijai būvēt pašai savu uzlādes tīklu, turklāt nesalāgojot izvietojumu ar citu iestāžu vajadzībām, Kancēvičs atbildēja noraidoši: “Tā galvenā problēma jau ir, cik tur jaudas ir pieejamas un cik mašīnas, cik ilgi var lādēt. Pat ja nākotnē mēs skatāmies, kaut pēc pieciem vai sešiem gadiem, pieņemsim, Limbažos, Smiltenē, Rēzeknē, Daugavpilī kaut kur ir blakus divas dažādu resoru iestādes ar uzlādes stacijām, tas nebūt nenozīmē, ka tur resursi ir izšķērdēti, jo gan vieniem, gan otriem ir jāveic šīs uzlādes.”
Intervijai par ministrijas izvēli veidot atsevišķu uzlādes tīklu šodien neatsaucās ne par zaļo politiku atbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, ne par publisko uzlādes tīklu atbildīgā Satiksmes ministrija. Tajā gan norādīja, ka Zemkopības ministrijai nekas neliedz veidot savu tīklu.
Interešu konfliktu nesaskata
Iepirkumā par uzlādes infrastruktūras izbūvi pieteicās tikai viens pretendents – SIA “Reck”. Uzņēmuma īpašnieku struktūrā redzama saistība ar ministriju vadošo Nacionālo apvienību – lielākā īpašniece firma “Topos L” pieder Nacionālās apvienības Saeimas deputāta Riharda Kola māsai Elizabetei Kolai.
Kola partijas biedrs zemkopības ministrs Kaspars Gerhards šobrīd ir atvaļinājumā, tādēļ intervijai nebija pieejams, savukārt Rihards Kols par māsai pastarpināti piederošās firmas uzvarēto iepirkumu neko nav zinājis.
“No jums pirmo reizi dzirdu par šādu iepirkumu, attiecīgi arī konkrēti uzņēmumu, kas, kā es saprotu no jums, ir uzvarējis. Es neko plašāk nevaru komentēt. Man nav nekādu saistību gan ar iepirkumu, gan šo uzņēmumu,” sacīja Kols.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) LTV atbildēja, ka, balstoties uz publiski pieejamo informāciju, interešu konflikta likuma pārkāpumi uzlādes punktu iepirkumā neesot saskatāmi.
