Jau tagad lauksaimniecībā un mežsaimniecībā izmantojamai zemei, kas lielāka par trim hektāriem, nekustamā īpašuma nodokli aprēķina pēc īpašas metodes. Tās rezultātā nekustamā īpašuma nodokļa bāze lauku zemei nevar pieaugt straujāk par 10% gadā. Tomēr arī lauksaimniekus uztraukusi plānotā kadastrālo vērtību pārrēķināšana, kas 2022. gadā lauksaimniecības un mežsaimniecības zemju kopējo vērtību palielinās no aptuveni 2,9 miljardiem eiro līdz gandrīz 7,7 miljardiem.
"Skaidri redzams, ka kadastrālās vērtības pieaugs no divām līdz četrām reizēm. [..] Ir latviešiem labs teiciens – septiņreiz nomēri, vienreiz nogriez. Arī šeit, pirms viņas valdība apstiprina, tomēr vajag pārskatīt šo metodiku," sacīja "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
ZM jau izstrādājusi grozījumus likumā, kas lauku zemēm nekustamā īpašuma nodokli faktiski iesaldētu uz nenoteiktu laiku jau no nākamā gada.
Zemkopības ministra biroja vadītājs stāstīja, ka par nodokļa piemērošanu lauku zemei vēl jāturpina diskusijas, taču ministrijas nostāja ir, ka nodoklis nedrīkst pieaugt, ja vien ar zemi nenotiek kāds darījums.
"Ja es neveicu darījumus ar savu zemi, ja es viņu tikai uzlaboju vai kā citādi labiekārtoju, kāpēc man par to ir jāmaksā vairāk? Tikai tāpēc, ka apkārtnē notiek darījumi ar zemēm? Tikai tāpēc, ka kāds bagātais krievu investors var nopirkt zemi Jūrmala par trīsreiz lielāku cenu, nekā ir tirgus vērtība?" vaicāja zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglītis (Nacionālā apvienība).
FM Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne sacīja: "Viņiem būtu fiksēta speciālā vērtība uz visiem laikiem. Tādam modelim Finanšu ministrija vismaz šobrīd nepiekrīt. Vismaz šobrīd – mēs gribam redzēt aprēķinus,"
FM ir piesardzīga. Tā atbalsta esošo regulējumu, kas līdz 2025. gadam nepieļauj straujāku nodokļa kāpumu lauku zemei par 10% gadā. Taču kopumā ministrija vēlas izvairīties no izņēmumiem nodokļu politikā, kas vienai uzņēmēju grupai, piemēram, lauksaimniekiem, ļautu maksāt mazāku nodokli nekā citiem komersantiem.
"Abās grupās personas izmanto aktīvu saimnieciskās darbības veikšanai jeb savas peļņas gūšanai. Vienā gadījumā mēs piemērosim nodokli, otrā gadījumā mēs pateiksim, ka nodoklis ir iesaldēts. Lai pieņemtu tādu lēmumu, jābūt ļoti nopietniem argumentiem, kāpēc viena grupa tiek nostādīta būtiski labākā situācijā nekā otra grupa," skaidroja Kaļāne.
Pati “Zemnieku saeima” rosina lauksaimniecībā izmantojamai zemei nodokļa likmi samazināt no 1,5% uz 0,2%, kam konceptuāli piekrīt arī ZM. Tikmēr Finanšu ministrija ātru risinājumu nesola, jo valdības iepriekšējie lēmumi tai dod vēl aptuveni gadu nekustamā īpašuma nodokļa reformas izstrādei. Šobrīd paredzēts, ka jaunās kadastrālās vērtības stāsies spēkā 2022. gada 1. februārī. Tieslietu ministrija gan norāda, ka izmaiņas kadastrālajās vērtībās uz valdību nevirzīs, kamēr nebūs skaidrība par nodokļiem.
KONTEKSTS:
Pašreiz spēkā esošās kadastrālās vērtības aprēķinātas, izmantojot nekustamo īpašumu darījumus par 2012. un 2013. gadu. Savukārt jaunās projektētās kadastrālās vērtības aprēķinātas atbilstoši situācijai tirgū uz 2019. gada 1. jūliju.
Saeima 2017. gadā atbalstīja likuma grozījumus, kas paredzēja vēl līdz 2020. gadam iesaldēt nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības. Tādējādi novērsts nekustamā īpašuma nodokļa pieaugums tuvākajos gados.
2022. gada sākumā lielākajai daļai īpašumu Latvijā pieaugs kadastrālā vērtība. Visstraujāk vērtība augs lauksaimniecības zemei un dzīvokļiem jaunajos projektos Rīgā. Tas nozīmē, ka vairākas reizes var pieaugt arī nekustamā īpašuma nodoklis. Koalīcijā nav vienprātības par iespējamiem risinājumiem.
Publiskai apspriešanai nodotas uz 2022. gadu projektētās kadastrālās vērtības.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija) solīja nepieļaut jauno kadastrālo vērtību stāšanos spēkā līdz brīdim, kamēr nebūs pārskatītas NĪN likmes, tostarp atcelts NĪN primārajam mājoklim vērtībā līdz 100 000 eiro.
