Dienas notikumu apskats

Pēc zāļu izmēģinājumiem Francijā viens cilvēks komā, vēl vairāki cietuši

Dienas notikumu apskats

Tusks un Duda aicina saglabāt mieru saistībā ar EK uzsākto izmeklēšanu

ZM izbeidz projektu un detalizētāk vairs nepētīs bīstāmās suņu slimības

ZM pabeigs iesākto bīstamās suņu slimības uzraudzības projektu; tālāk, visticamāk, nepētīs

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Zemkopības ministrija (ZM) nolēmusi pabeigt iesākto bīstamās suņu slimības uzraudzības projektu, un, lai gan pētījumi līdz šim tā arī nav ļāvuši noskaidrot slimības cēloņus, ministrija slimību, visdrīzāk, tālāk padziļināti nepētīs.  

Latvijas Radio jau pagājušajā nedēļā ziņoja, ka joprojām aptuveni astoņi suņi mēnesī nonāk pie veterinārārstiem ar suņu barības vada saslimšanu. Gandrīz visi saslimušie suņi ir ēduši “Dogo” zīmola suņu barību, bet tās ražotājs pirmdien, 18.janvārī, izplatītā paziņojumā uzsver, ka tālāk slimību pētīt nav vērts, un pētnieki tikai vēloties saņemt vairāk naudas no Zemkopības ministrijas.  

Veterinārārsti lēš, ka suņu barības vada diletācijas gadījumu skaits pēdējo divu gadu laikā Latvijā ir desmitkāršojies. Mēnesī pie veterinārārstiem nonāk aptuveni astoņi ar šo bīstamo kaiti saslimuši suņi. Dzīvnieks vairs nespēj norīt barību un sāk to atvemt. Izveseļošanās ir smags process, un parasti slimība suņa dzīvi maina uz mūžu.

Slimības pētnieku grupa ir atklājusi, ka 94% saslimušo suņu lieto akciju sabiedrības „Tukuma straume” ražoto “Dogo” zīmola barību, taču barības analīzes neuzrāda neko tādu, kas varētu izraisīt slimību. Tādēļ Zemkopības ministrijas pārstāve Dace Ugare noliedz barības saistību ar saslimšanu.

“Ja mēs šajā pētījumā, šajā programmā, būtu noskaidrojuši, ka barībā ir iekšā kāda viela, kura, iespējams, rada šo diletāciju, šī barība būtu izņemta no tirgus un ražošana apturēta. Mēs neesam konstatējuši nevienu kritēriju, kura dēļ mēs drīkstam teikt, ka šī barība ir tā, kas ir vainīga,” uzsver Ugare.

Pilnībā slimības uzraudzības projekts gan nav beidzies. Iepriekš veterinārārsti Latvijas Radio pauda bažas, vai pētījumu vispār varēs pabeigt. Pirmdien pēc sanāksmes ar zinātniskā institūta BIOR un Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāvjiem Zemkopības ministrija lēma, ka pētījums jānoved līdz galam. Vēl jāsagaida slimo suņu fekāliju analīžu rezultāti no ārzemēm.

Tikmēr BIOR direktors Aivars Bērziņš apliecināja, ka projektā slimo suņu ēšanas paradumi vēl tiks salīdzināti ar veselu suņu kontrolgrupu. Tā kā tam varētu nepietikt ar Zemkopības ministrijas sākumā piešķirtajiem 10 000 eiro, BIOR direktors sola meklēt naudu paša zinātniskā institūta makā, ja tāda vajadzība radīsies. Pēc tam gan “Dogo” barību vai citus iespējamus slimības cēloņus pagaidām Zemkopības ministrija neplāno pētīt.

“Šobrīd nekādu īpašu rezultātu nav, un tā mēs varam tērēt naudu, es nezinu, 10 gadus, un arī neko neizpētīt…” saka Ugare.

Uz pētniecības turpinājumu cer Latvijas Veterinārārstu biedrība, kas par pēkšņo slimību pagājušajā gadā vērsās pie Zemkopības ministrijas ar lūgumu sākt meklēt slimības cēloņus.

Sanāksmē Zemkopības ministrijā vēlējās piedalīties arī Latvijas Veterinārārstu biedrības priekšsēdētāja Māra Viduža, taču saņēma atteikumu. Ugare skaidro, ka tā bija ministrijas iekšēja sanāksme.

Veterinārārsti vēlas, lai vairāk tiktu pētīta barība.

 “Mums ir ziņas tikai par trijiem globāli izmeklētiem barības paraugiem, kas ir izmeklēti uz smagajiem metāliem, uz radioaktivitāti, klasisko bakterioloģiju, un tur nav [cēlonis] atrasts,” saka Viduža. Viņasprāt, ar šiem pētījumiem nepietiek un darbs jāturpina.  

Tikmēr uzņēmuma izplatītā paziņojumā valdes priekšsēdētājs Aivars Podnieks uzsver, ka ažiotāža ap “Dogo” barību ir sacelta pētnieku nekompetences dēļ, un tālāki pētījumi būtu tikai nevajadzīgi iztērēta nauda. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti