Visvairāk saņem LOSP
Deviņas lauksaimnieku NVO darbojas zemkopības ministra Konsultatīvajā padomē un par savu iztikšanu var neraizēties. Tās ik gadu savai pastāvēšanai saņem būtībā garantētus valsts budžeta līdzekļus. Pērn tie bija nepilni 240 tūkstoši. No tiem Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomei (LOSP) tika lielākā daļa – 149 780 latu. Organizācija, kas pārstāv ap 12 tūkstošiem saimniecību, pati ar biedru naudas iekasēšanu neaizraujas, un tās galvenais ieņēmumu avots ir valsts budžeta līdzekļi. LOSP priekšsēdētāja vietnieks Armands Krauze norāda uz to, ka “biedri ir ieinteresēti finansēt tikai savu organizāciju, kas tālāk LOSP aizstāv savas intereses. Un tas ne vienmēr aizstāv konkrēto organizāciju viedokli. Tas ir kopējais lauksaimnieku vairākuma viedoklis, un vienmēr ir kāds neapmierinātais, kas paliek malā. Un tāpēc jau nevēlas finansēt organizāciju, kas faktiski palīdz Zemkopības ministrijai.”
LOSP apvieno vairāk nekā 50 dažādu lauksaimnieku biedrību, bet to vajadzībām tālāk pārskaita vien 35 740 latu jeb katrai - nepilnus septiņus simtus latu gadā. Lauvas tiesu - ap 80 tūkstošiem jeb vairāk nekā pusi naudas patērē pats LOSP ikdienas izdevumiem. Biroja īrei turpat Zemkopības ministrijas telpās - Ls 4267, piecu darbinieku algām - Ls 57 071, kancelejas precēm un ofisa aprīkojumam - Ls 8070, komandējumiem Ls 8526 un grāmatvedībai - Ls 1820. LOSP pārstāvji saņem pat transporta kompensācijas – kopumā Ls 504 - par ierašanos uz pašu sasauktām sēdēm vai ministriju organizētām sanāksmēm. Tad nu tur valsts finansētie zemnieki aizstāvējuši savu viedokli.
LOSP priekšnieks Edgars Treibergs paša pārstāvētajai Zirgaudzētāju biedrībai spējis sarūpēt no valsts līdzekļiem 17 tūkstošus latu un sarīkot Vislatvijas zirgu dienu. LOSP ir cieši sasaistījusies arī ar savulaik nozari uzraugošo Zemnieku savienību. Daļa LOSP vadības ir aktīvi ZZS biedri un kandidējuši vēlēšanās. Treibergs partijai pērn ziedojis 3800 latu, viņa vietnieks Krauze – pērn un šajā gadā - 4800 latu.
Līdzīgas summas dalītas arī iepriekšējos gados un pamazām pie naudas plūsmas pierasts. “Sākumā mēs ļoti domājām, ko darīt par šo naudu un rakstījām, bet pamazām tas iegājis rutīnā, ka tāds cipars ir, un tad jau diezgan vienalga, ko ieraksta pieteikumā. Tie ir dažādi semināri reģionos, tās ir dokumentu analīzes, līdzdalība darba grupās,” norāda Zemnieku Saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja.
Zemgales lielos zemniekus pārstāvošā Zemnieku Saeima pērn saņēma vairāk nekā 30 tūkstošus latu. Vēl dāsnāk nevalstisko organizāciju kapacitāte stiprināta Pārtikas uzņēmumu federācijas virzienā, kurā apvienojušies arī lielie tirgus spēlētāji un kas saņēmusi 44 tūkstošus latu.
Ministre pieļauj, ka NVO finansēšanas modelis jāuzlabo
No desmit līdz divdesmit pieciem tūkstošiem latu ikdienas vajadzībām atvēlēti arī Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijai (~ Ls 25 000), Statūtsabiedrību asociācijai (~ 12 000) un Zemnieku federācijai (~10 000).
Zemkopības ministre Laimdota Straujuma uzskata, ka lauksaimnieku NVO finansēšana ir pareizs lēmums, bet iespējams, vajadzētu uzlabot finansēšanas modeli. Pēc viņas domām, ja valsts naudu nedotu, tad daļa biedrību faktiski nestrādātu: “It sevišķi mazās zemnieku organizācijas. Nu, nemaksātu mazie zemnieki biedru naudas, bet es uzskatu, ka viņu intereses šeit ir jāpārstāv. Un es neredzu, kā es citādi uzzinātu, ko viņi domā. Varbūt šis nav labākais veids, kā mēs maksājam. Ir valstis, kur to dara proporcionāli produkcijas apjomam, skaita lauksaimnieku organizācijām.”. Par konkursu rīkošanu un precīzāku finansējuma mērķu iezīmēšanu gan runāts netiek.
Straujuma arī pieļauj, ka ZM varētu finansēt biroju, kurā veic lauksaimniekiem nepieciešamos aprēķinus un ko katrs zemnieks var lietot pēc saviem ieskatiem. Šobrīd nozares analīzi veic ap trīsdesmit organizāciju, kam no vienotā lauku tīkla finansējuma piešķirti 66 850 latu.
Arī citas ministrijas atbalsta NVO
Pētot, kā nevalstiskajām organizācijām naudu dala citas ministrijas, jāsecina, ka līdzekļus visbiežāk atvēl konkursu kārtībā vai konkrētiem mērķiem, ne tik daudz biedrību ikdienas tēriņiem. Vides ministrija sadalījusi 212 000 latu un Kultūras ministrija (KM) Ls 362 281. “Sacensības principu mēs mēģinām iedzīvināt tur, kur tas ir lietderīgi, un tur, kur šādā veidā var sasniegt vislielāko sabiedrisko labumu. Konkurss jau ir tikai līdzeklis, bet mērķis ir sabiedriskais labums,” par KM centieniem naudas sadalīšanas caurspīdīgumā “De facto” stāsta KM valsts sekretāra vietnieks Uldis Lielpēters.
Aizsardzības ministrija no sava budžeta finansē piecu veterānu organizāciju pastāvēšanu, kopumā tām atvēlot ap 30 tūkstošiem latu gadā. Izglītības ministrija izdala deviņus miljonus dažādām sporta federācijām un biedrībām. Tieslietu ministrija atvēlējusi gandrīz pusmiljonu 478 777 baznīcām. “Valstī nav neviena, kas turētu pār to kontroli, kādā veidā šis finansējums nonāk NVO rokās, un mēs, tikai katru gadījumu atsevišķi analizējot, varam saprast, vai tas bijis valstij nepieciešams uzdevums,” pieļauj “Pilsoniskās alianses” direktore Rasma Pīpiķe, kura kā NVO pārstāve deleģēta Finanšu ministrijas (FM) grupā, kas meklē iespējas mainīt naudas piešķiršanas un atskaišu procedūru NVO.
Visas iestādes, protams, apgalvo, ka nauda atvēlēta svarīgiem mērķiem un visi tēriņi uzraudzīti. Par pretējo liecina Finanšu ministrijā izveidotā darba grupa, kas mēģina atrast ceļu, kā trūkumus novērst.
FM: Budžeta tēriņu kontroli nodrošinātu vienota atskaitīšanās kārtība
Finanšu ministrijā izveidotā darba grupa pēc pusotra gada meklējumiem sagatavojusi priekšlikumus pārmaiņām likumdošanā. Tomēr tie nesola nozīmīgas pārmaiņas naudas dalīšanā nevalstiskajam sektoram, kā uzskata FM Finanšu vadības un metodoloģijas departamenta direktore un darba grupas vadītāja Daiga Gulbe: “Šie darbības mērķi ir tik dažādi un daudzšķautņaini, ka visiem vienādus kritērijus nav iespējams noteikt. Ir svarīgi nodrošināt vienoto atskaitīšanās kārtību, un tad būtu skaidrs, kā tiek tērēti valsts budžeta līdzekļi.”
Savulaik tika ierosināts iesniegt un publiskot amatpersonu deklarācijas to nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, kas galvenokārt pārtiek no valsts līdzekļiem. Tomēr šis priekšlikums vismaz pagaidām rūpīgi apglabāts papīru kalnos.
