Uzbrucējiem izdevās panākt ziņu aģentūras LETA mājaslapas darbības pārtraukumu, kas ilga vairākas stundas. Aģentūras valdes loceklis Juris Mendziņš norādīja, ka šis bija viens no lielākajiem uzbrukumiem, kāds bijis pēdējo gadu laikā.
"Pēdējais milzīgais uzbrukums bija, ja nemaldos, 2018. gada sākumā. Tad bija zināmā mērā miers, un tagad sākās. Sākotnēji tie uzbrukumi bija vairāk amatieriski, šis bija jau spēcīgās un daudz, daudz apņēmīgāks," teica Mendziņš.
Mājaslapas darbību izdevās atjaunot tajā pašā dienā. Tomēr uzbrukums ir atstājis sekas. Ziņu nodošana uz ārzemēm būšot lēnāka, pašlaik svarīgi nodrošināt netraucētu darbību Latvijā.
"Esam ieviesuši šādus tādus risinājumus, kā ar šīm lietām darboties. Gan sadarbojoties ar interneta pakalpojuma sniedzēju, gan izmantojot dažādas tehnoloģijas.
Nu, mēs arī mācāmies," atzina ziņu aģentūras valdes loceklis.
Tas bijis DDoS uzbrukums. Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijā "Cert.lv" skaidroja, ka par uzbrukumu atbildību uzņēmies kāda Krievijas ideoloģiju atbalstoša aktīvistu grupa, kuru, visticamāk, finansē Krievija.
"Šajā gadījumā tika izvēlēta LETA, iepriekš bija "Pasažieru vilciena" biļešu serviss, citu nedēļu bija KNAB uzmanības lokā. Nepārtraukti tie mērķi mainās. Tehniski tas tiek realizēts, sūtot lielu datu plūsmu ar pieprasījumu skaitu konkrētam resursam. Tā [darījusi] arī tā grupa, kas uzņēmās šo atbildību. Pa pēdējām divām, trijām nedēļām šī grupa regulāri, gandrīz katru otro dienu, izvēlas mērķus Latvijā, pret kuriem organizē šos uzbrukumus.
Būtiski piebilst, ka šāda veida uzbrukumi informācijas sistēmai, tās datiem vai lietotājiem nekaitē. Tas ir huligānisms, lai pievērstu uzmanību," norādīja "Cert.lv" vadītājas vietnieks Varis Teivāns.
Šādu uzbrukumu mērķis ir diskreditēt iestādes un valsti, parādot, ka tā sevi pietiekami neaizsargā. Gan šāda, gan cita veidu uzbrukumu skaits strauji kāpis kopš janvāra. Uz brīdi Latvija bijusi pat viens no galvenajiem uzbrukumu mērķiem.
"Uzbrukumu intensitāte, īpaši kopš 9. maija, pusotru mēnesi, Latvija ir bijusi viens no topa mērķiem Krievijas atbalstītiem kiberuzbrucējiem. Tas kopējais noturības līmenis ir ļoti cienījams. Protams, ik pa laikam gadās iestādes un resursi, kuri neiztur," atzina "Cert.lv" pārstāvis.
Pašreiz aktīvi uzbrukumi notiek gan pret publiskā, gan privātā sektora uzņēmumiem. Uzbrucēji cenšas ietekmēt arī mediju darbu. "Cert.lv" norādīja, ka uzbrucēji izveidojuši sarakstu ar aptuveni 20 Latvijas iestādēm, kuru darbību periodiski cenšas traucēt.