Ziņojums: Lidmašīnas avāriju Baltijas jūrā netālu no Ventspils, visticamāk, izraisīja spiediena zudums salonā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Septembrī notikušo lidmašīnas katastrofu Baltijas jūrā netālu no Ventspils, kurā gāja bojā visi lidmašīnā esošie cilvēki, visticamāk, izraisīja spiediena zudums salonā, liecina publiskotais Vācijas Federālais gaisa kuģu negadījumu izmeklēšanas biroja ziņojums. 

Vācijas Federālais gaisa kuģu negadījumu izmeklēšanas birojs, kurš uzņēmās vadošo lomu izmeklēšanā, norāda, ka lidmašīna no Spānijas pacēlās plkst. 12.57 pēc vietējā laika un plkst. 13.42 un 14 sekundēs tika saņemts trauksmes signāls no lidmašīnas, kuras pilots pieprasīja tūlītēju nosēšanos. Radio sakaru laikā starp lidmašīnas pilotu un Gaisa satiksmes dispečeri fonā bija dzirdama trauksmes skaņa. Izmeklētāji norāda, ka tā varētu brīdināt par spiediena samazināšanos. Plkst. 13.42. un 46 sekundēs Spānijas dispečeri vairs nesaņēma atbildi no pilota. Lidmašīnas autopilots turpināja savu lidojumu saskaņā ar plānu.

Ziņojumā secināts, ka lidmašīnā esošie cilvēki cietuši no hipoksijas – nepietiekama skābekļa daudzuma asinīs.

Vācijas mediji jau īsi pēc avārijas, atsaucoties uz sākotnējo informāciju, vēstīja, ka saņemti ziņojumi par spiediena problēmām lidmašīnas salonā īsi pēc pacelšanās no Spānijas dienvidiem. Saskaņā ar lidojuma vadības sistēmas datiem, autopilots lidmašīnu pacēlis līdz 36 000 pēdu (11 kilometru) augstumam un turpināja lidojumu līdz Eiskirhenei – pilsētai Vācijā –, kur pilots bija iecerējis pārņemt vadību, lai uzsāktu nosēšanos Ķelnē. Nepārņemot vadību, lidmašīna turpināja lidot taisni, līdz avarēja Baltijas jūrā 35 kilometrus no Latvijas krasta. Izmeklēšanā secināts, ka nedaudz mazāk kā 10 minūtes pirms katastrofas lidmašīnai pakāpeniski apstājušies dzinēji.

Redzot, ka lidmašīna neuzsāk nosēšanos, bet turpina lidojumu, gaisā tika pacelti NATO iznīcinātāji, kuri sākotnēji lidmašīnu vēroja no attāluma. Arī NATO piloti norāda, ka lidmašīna neatbildēja uz savstarpējiem ziņojumiem. Iznīcinātāju pilotu uzņemtās lidmašīnas fotogrāfijas ir pieejamas Vācijas ekspertiem un tajās redzama lidmašīna, kas no ārpuses nešķiet bojāta. Fotogrāfijās arī redzama neizmantotā pilota skābekļa maska. 

Vācijas Federālais gaisa kuģu negadījumu izmeklēšanas birojs norāda, ka lidmašīnas lidojumderīguma pārbaudes sertifikāts bija derīgs līdz šī gada 9. oktobrim. 

Lidmašīnas pilotam, vācu uzņēmējam Karlam Pēteram Gīzemanam licence pēdējo reizi bija atjaunota 2013. gada 28. novembrī, un tā bija derīga lidojumiem ar konkrētā tipa lidmašīnu. Pilotam bija liela pieredze – vairāk nekā 1700 nolidoto stundu. Ar katastrofā iesaistīto lidmašīnu pilots bija nolidojis aptuveni 68 stundas un līdz katastrofai bija pabeidzis četrus lidojumus ar "Cessna 551". 

Saskaņā ar spēkā esošajiem aviācijas noteikumiem, lidmašīna nebija aprīkota ne ar kabīnes balss ierakstītāju, ne lidojuma datu ierakstītāju.

Ņemot vērā, ka NATO iznīcinātāji lidmašīnu pavadīja līdz pat katastrofas vietai, glābējiem bija zināma precīza vieta, kur uzsākt meklēšanas darbus. Virszemes pārmeklēšanas laikā tika atrastas dažas cilvēku mirstīgās atliekas un vairākas nelielas lidmašīnas atlūzas, piemēram, antena, skābekļa tvertne, sēdekļu spilveni un citas salona daļas. Lidmašīnas vraks atrodas 62 metru dziļumā un atlūzas izkaisītas aptuveni 100x150 metru lielā laukumā. Vietnē "Flightradar24.com", kas apkopojusi datus par šo lidojumu, rakstīts, ka krišana notikusi ar ātrumu 40 metri sekundē jeb ar vairāk nekā 140 kilometriem stundā. Papildus neskaitāmiem ļoti maziem atlūzu gabaliem tika atrastas trīs lielākas lidmašīnas daļas: fizelāžas gabals ar daļu no spārna un šasijas, vēl viena spārna daļa un fizelāžas astes gabals.

Latvijas Televīzijai zināms, ka darbi Baltijas jūrā ir beigušies un netiks veikti jebkādi citi izcelšanas darbi.

KONTEKSTS:

Baltijas jūrā svētdienas, 4. septembra, vakarā netālu no Ventspils avarējusi privāta, Austrijā reģistrēta pasažieru lidmašīna "Cessna 551", kas būvēta 1979. gadā. Tā pacēlusies no Spānijas dienvidiem plkst.15.56 pēc Latvijas laika. Savā ceļā divreiz mainīja virzienu – Parīzē un Ķelnē – un pēc tam devās pāri Baltijas jūrai, palidojot garām Zviedrijai piederošajai Gotlandes salai. Plkst.20.37 radaros tika fiksēts, ka lidmašīna strauji zaudē augstumu un ātrumu, pēc tam lidaparāts no radariem pazudis.

Trešajā dienā pēc avārijas netālu no Ventspils, kur avarēja privātā pasažieru lidmašīna, atrastas, iespējams, cilvēka ķermeņa daļas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti