Šī gadsimta sākumā tiesās pamazām sāka darboties elektroniskā lietu sadales sistēma. Tā ieviesta, lai tiesnešiem izskatāmās lietas sadalītu pēc nejaušības principa, nepieļaujot subjektīvu faktoru iejaukšanos. Programma pieejama ierobežotam cilvēku lokam Tiesu administrācijā un tiesās, bet to izdevās aplūkot arī Latvijas Radio.
Rīks atgādina rūtaino “Excel” tabulu – vienā kolonnā tiesnešu vārdi, citā to noslogojums, specializācija un citi parametri. Pretim vārdiem vieta ķeksītim. Ja tas ielikts, tātad konkrētais tiesnesis piedalās lietu sadalē. Piemēram, Rīgas apgabaltiesā katras darba dienas beigās tiesas administrācijas vadītāja nospiež podziņu, un lietas pēc noteiktiem algoritmiem pēc nejaušības principa nonāk pie tiesnešiem.
Šādi lietas dala visās Latvijas tiesās, izņemot Augstākās tiesas Senātu. Pirmsākumos šo programmu pēc Tiesu administrācijas pasūtījuma izstrādāta uzņēmums “Lursoft”, tagad to uztur cita firma – “Exigen Services”.
Atklāj nepilnības
Taču vai tiešam viss notiek tik nejauši? Viens no šīs programmas izstrādātājiem, kuru viņa identitātes slēpšanas nolūkos sauksim par Andri, stāsta – programma izstrādāta tā, ka cilvēks var nejaušības principu sašķobīt.
Ir trīs veidi, kā lietas tienešiem ar datora palīdzību dala.
- Pirmajā ņem vērā katra tiesneša slodzi. Proti, tas tiesnesis, kurš ir mazāk noslogots, pie sadales pirmais saņems jaunas lietas.
- Otrs veids ir proporcionālā sadale. Ja tiesā ir desmit tiesneši un ienāk desmit lietas, tātad katrs saņems pa vienai.
- Trešais veids ir pēc tiesnešu specializācijas. Piemēram, ja tiesā iesniedz maksātnespējas lietu, tad to izlozē starp tiem tiesas spriedējiem, kuri specializējušies maksātnespējas lietās.
Sistēmas izstrādātājs saka, ir ceļi, kuri ļauj nejaušības principu apiet: „Vienkāršākie veidi – norādīt, ka kādā lietā nepiedalās kāds tiesnesis. Atstāt tikai vienu, tad viņam iedalīs. Arī to proporcionālo sadali [var apiet]. Ir, pieņemsim, trīs tiesneši: A, B, C. Viena lieta, kur sarkanā bumbiņa jādabū, teiksim, A. Ja zina principu, ka diviem – B un C – ir iedalīts, tad skaidrs, ka nākošā lieta dalīsies A. Tad norāda tikai, lai to vienu lietu dala un būs tam. ”
Proti - un tas pēc Andra teiktā ir svarīgi - programma, dalot ienākušo lietu, izvēlēsies no tiem tiesnešiem, kuri atzīmēti kā pieejami. Ja ir vajadzība, tad kādu no tiesnešiem var atzīmēt kā tajā dienā nepieejamu.
„Var dalīt vienu lietu uzreiz, var salasīt kādu [lietu] baru. Nezinu, vai to izmanto vai ne, bet iespējas manipulēt ir,” saka Andris.
Viņš atminas arī kādu gadījumu, kad lieta tiesā dalīta tik ilgi, kamēr nonākusi pie, iespējams, konkrētā tiesneša: „Bija arī tāds gadījums, kad liek lietu uz sadali, to var darīt, cik reizes gribi. Noņem nost, tad atkal dala. Kaut kādas bija, ka divas vai trīs reizes dalīja, kamēr īstajam trāpīts.”
Datorspeciālists saka, nejaušības princips sistēmā pastāv, bet, ja kādam tiesā ir vēlme krāpties, tas ir apejams.
Noraida bažas par sistēmas apiešanu
Par tiesu datorizēšanu atbild Tiesu administrācija, kur par informācijas sistēmas nodaļu atbildīgais Madars Plepis rāda lietu sadales programmu un stāsta, ka pieeja tai ir ierobežotam cilvēku lokam. Parasti par lietu sadali atbild tiesas priekšsēdētājs vai viņa nozīmētā persona. Katrā tiesā gada sākumā izstrādā lietu sadales plānu. Nozīmē cilvēku, kurš tiesā ienākošās lietas dalīs.
Plepis saka – jo lielāka tiesa un vairāk tienešu, no kuriem izvēlēties, jo lielāks nejaušības princips. „Es to noteikti sauktu par nejaušu. 100% nejaušu.”
Viņš noraida bažas, ka kāds varētu sistēmu apiet. Lai gan tiesnešu vārdus no saraksta var izslēgt, Plepis saka, atstāt tikai vienu, lai to arī dators izlozētu, nevar.
Datorizētā lietu sadale var notikt tikai tad, ja tajā piedalās vismaz divi tiesneši.
“Ja es gribētu kaut ko ļaunprātīgu darīt, atstāt tikai konkrētu tiesnesi konkrētā dienā, tad man būtu jāizķeksē ārā visi tieneši, bet automatizēti nedalītu, ja es būtu atstājis tikai vienu tiesnesi. Ja atstāšu divus, tad dalīs. Bet, ja es atstāju divus, tad var iedalīt arī tam otram, un mana mahinācija nav izdevusies,” skaidro Plepis.
Datorā paliek pēdas par katru lietu sadales reizi.
Plepis skaidro, ka var apskatīt to, kā pirms desmit gadiem dalīta konkrētā lieta. Sadalē redzams, kas to veicis, cik lietas tajā reizē sadalītas, kuri tiesneši sadalē piedalījušies, kuri bijuši slimi, atvaļinājumā vai prombūtnē.
Tiesu administrācijā bijuši gadījumi, kad kādam lietas dalībniekam rodas šaubas, kāpēc viņa lieta nonākusi konkrētam tiesnesim. Tad Tiesu administrācijā skatās, kā notikusi sadale. Plepis saka, līdz šim pārkāpumi nav atrasti.
Kopš šī gada vairs lietas netiek dalītas pēc tiesnešu noslodzes principa.
No šādas dalīšanas kārtības atteikušies, jo pastāvējušas bažas, ka kāds jauns tiesnesis, kurš nesen sācis strādāt, var saņemt vairāk lietu nekā pieredzējušākais kolēģis. Tiesu administrācijā saka, tagad lietas dala proporcionāli. Piemēram, tiesā ir desmit tiesneši, ienāk desmit lietas, un katrs rindas kārtībā saņem pa vienai.
„Vairāk varbūt ir tie gadījumi, kad ir jau iedalīta lieta un tad meklē, kā to saucamo kukuli iedot varbūt,” smejot par krāpšanās teoriju saka Plepis, gan atzīstot – ja tiesā kāds apzināti vēlas šmaukties, tad šāda iespēja pastāv.
Tiesas vadītāja: tas būtu noziegums!
Latvijas Radio par lietu sadales kārtību ar datorizēto programmu jautā arī tiesnešiem un tiesu darbiniekiem.
Daiga Vilsone Rīgas apgabaltiesu vada teju piecus gadus. Viņa saprot, par kādu ķeksīšu sistēmu ir jautājums, un skaidro, ka ir jābūt iespējai kādu no tiesnešiem vajadzības gadījumā izslēgt no lietu sadales. Piemēram, ja tiesnesis ir slims, tad viņš lietu sadalē nepiedalās. Divas nedēļas pirms atvaļinājuma sākuma tiesneši arī tiek izslēgti no lietu sadales.
“Pastāv zināma ķeksīšu sistēma, tiesneši ir specializējušies, specializācija ir visās instancēs, ir tiesneši, kas izskata patentu lietas utt. Ja ir ķeksītis ielikts, tad iekritīs lieta specializācijas tiesnešiem,” skaidro Vilsone.
Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja kategoriski noliedz, ka elektronisko lietu sadales sistēmu kāds varētu izmantot ļaunprātīgi. Tiesā arī paši pārbauda, vai viss ir bijis godīgi.
„Ja kāds kaut ko tādu atļaujas darīt, tad viņš noziegumu izdara. Vārda tiešā nozīmē tas ir noziegums. Ja kāds kaut ko tādu dara, tad viņš jāsauc pie atbildības. Nedod Dievs!” saka Vilsone.
Bažas par iespēju apiet nejaušības principu un iemānīt kādu lietu konkrētam tiesnesim pastiprina kāds nesen minēts kukuļošanas skandāls. Uzņēmēju Gulamu Gulami notiesāja par kukuļu došanu, bet nu jau bijušo tiesnesi Ivetu Bērziņu par kukuļa piesavināšanos, lai gan apsūdzības bija arī par kukuļņemšanu. Notiesātā tiesnese skatīja Gulami civillietas, par kurām pēc korupcijas apkarotāju domām saņēma kukuļus. Pie Bērziņas, kuru Gulami dēvējis par Zalatuju jeb Zelta kundzi, viena lieta nonākusi tieši ar elektroniskās lietu sadales palīdzību, cita – iedalīta pēc Rīgas apgabaltiesas Civillietu kolēģijas priekšsēdētājas pienākumu izpildītājas Mairitas Šķenderes lēmuma.
Vai tiesa ir vētījusi, kā dators tik veiksmīgi izlozējis Bērziņu Gulami lietām? Vilsone saka, viņai stājoties amatā, atcelta kārtība, kas ļautu tiesas priekšsēdētājam nozīmē konkrētas lietas izskatītāju. Taču piebilst – nav pierādīts, ka pie notiesātās tiesneses Gulami lietas sūtītas apzināti.
Tomēr Vilsone neizslēdz varbūtību, ka kāds sistēmu var mēģināt izmantot negodīgiem mērķiem: “Mēs varam radīt mehānismu, lai viss ir caurskatāms, bet mēs nevaram radīt cilvēku domas. Mēs varam radīt tikai apstākļus; ja kāds rīkosies negodprātīgi, nu es saku - tas ir noziegums.”
Ķeksīšu sistēmu saprot, bet neizmantojot
Arī uzrunātie citu tiesu priekšsēdētāji un par lietu sadali atbildīgie tiesu darbinieki saprot jautājumu mērķi, taču apgalvo – lai gan manipulācijas ar datorprogrammu uz papīra ir iespējamas, tās tiesās neizmanto.
Rīgas rajona tiesas priekšsēdētājs Inese Siliņeviča uzskata – ir tikai normāli, ka datorprogrammā, kura dala lietas, ir iespējams tiesnešus noņemt no sadales. Tas ļauj, piemēram, izvairīties no interešu konflikta, ja tiesnesis laikus zina, ka pazīst kādu no strīdniekiem.
Nepieļaujama arī būtu situācija, ka kāds noslogots tiesnesis turpinātu saņemt jaunas lietas. „Vienam jaunam tiesnesim pēkšņi lietas nāk kā no pārpilnības raga. Mēs varam samazināt procentu, izņemt viņu no sadales,” norāda Siliņeviča.
Rīgas rajona tiesas vadītāja saka, ka tiesnešus no lietu sadales izslēdz objektīvu iemeslu dēļ. Viņa arī uzsver – atbildība par lietu sadales likumību gulst uz tiesas priekšsēdētāja pleciem.
Latvijas Radio uzrunā arī Rēzeknes, Jelgavas, Jūrmalas tiesas, no kurām saņem atbildes – datorizēto sistēmu krāpnieciskā nolūkā neizmanto.
Cēsu rajona tiesas priekšsēdētājas palīdze Rita Dumpe, kura konkrētajā tiesā atbild par lietu sadali, atminas kādu kuriozu: „Mums ir bijis tā, ka cilvēks atnāk un piecērt kāju pie zemes un saka, es gribu to tiesnesi. Man pašai bija tā. Es saku, ka dators izlozēs. Un dators tiešām izlozē to tiesnesi, un tas cilvēks ir pilnīga pārliecināts, ka ir savu panācis.”
Lieta bijusi saistīta ar ģimenes tiesībām. Detaļas Dumpe nestāsta. Taču tiesnesis lietas dalībnieku nav pazinis, tāpēc lietu skatījis.
Augstākās amatpersonas nekomentē
Pie tiesu varas pieder arī prokuratūra. Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers ar preses dienesta starpniecību pauž, ka viņam nav ziņu par iespēju manipulēt ar datorsistēmu. Saruna nesanāk arī ar Augstākās tiesas un Tieslietu padomes vadītāju Ivaru Bičkoviču. Taujāts arī Tieslietu ministrijas komentārs, taču ministra Dzintara Rasnača (Nacionālā apvienība) runasvīrs Andris Vitenburgs saka - šis jautājums ir Tiesu administrācijas virtuve un interviju atsaka.
Sarunai piekrīt Zvērinātu advokātu padomes vadītājs, advokāts Jānis Rozenbergs. Advokātam praksē nav radušies jautājumi, kāpēc kādu lietu skata konkrēts tiesnesis. Viņš domā, ka šādas sazvērestības teorijas pin procesa dalībnieki, kuri tiesvedībās zaudējuši: „Ja tiek izteiktas bažas par šīs sistēmas godprātīgu lietošanu, tad tās ir bažas, cik es saprotu, no tiesu darba organizācijas, par tiesas priekšsēdētāja godaprātu.”
Sabiedriskās politikas centra “Providus” pētnieks Valts Kalniņš šaubās, vai ir iespējams radīt sistēmu, ar kuru cilvēkam nav iespējams manipulēt. Viņš uzskata, ka galvenais ir panākt, lai par tiesu godīgumu šaubas nerastos vispār: „Ja grib manipulēt ar lietu sadales sistēmu, tad ir ārkārtīgi daudz veidu, kā to izdarīt. Pat nevajag reizēm iejaukties datorsistēmā. Es nezinu, vai var radīt tādu datorsistēmu, lai tiesā nepastāvētu nekādas iespējas nekādam cilvēciskajam faktoram to ietekmēt.”
Tiesās, kuras Latvijas Radio aptaujāja, kliedē programmētāja Andra bažas par apzinātu nejaušības principa apiešanu lietu sadalē. Taču neviens no uzrunātājiem nebrīnās par jautājumiem un atzīst, ka teorētiski krāpšanās iespēja pastāv.
