Par Kalviņu balsoja 136 no 186 biedriem.
Kalviņš dzimis 1947. gada 2. jūnijā Rīgā. Mācījies Ogres 1. vidusskolā, absolvējis Latvijas Valsts universitātes Ķīmijas fakultāti. Ķīmijas zinātņu kandidāta grādu ieguvis 1976. gadā, 1988. gadā aizstāvējis ķīmijas zinātņu doktora grādu, kas 1991. gadā nostrificēts par Dr.habil.chem. grādu.
Ivars Kalviņš ir profesors un LZA īstenais loceklis, Ukrainas Medicīnas un stomatoloģijas akadēmijas goda loceklis, Rīgas Tehniskās universitātes Goda doktors, Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas īstenais loceklis.
Kalviņš 50 gadus strādā Latvijas Organiskās sintēzes institūtā, kur no jaunākā zinātniskā līdzstrādnieka izaudzis par direktoru.
Pašlaik viņš vada institūta laboratoriju.
Kalviņš ir vairāk nekā 250 izgudrojumu autors (kopā vairāk nekā 1350 patentu, patentu pieteikumu un autorapliecību), 5 grāmatu autors, vairāk nekā 450 zinātnisku rakstu (no tiem "Scopus" citētie raksti – 175) un vairāk nekā 200 starptautisku konferenču referātu tēžu autors.
Kalviņš ir viens no reģistrēto medikamentu mildronāta (meldonija), leakadīna, belinostata, kapikora, kā arī viens no vairāku klīnisko pētījumu fāzē atrodošos topošo medikamentu autoriem.
Par zinātniskajiem sasniegumiem un inovācijām viņš ieguvis vairāk nekā 25 apbalvojumus, tai skaitā saņēmis LZA Lielo medaļu, Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) Zelta medaļu, Gustava Vanaga, Valtera Capa, Cicerona, LR Ministru kabineta, kā arī Rīgas balvu, Paula Valdena, Hieronīma Grindeļa, Solomona Hillera, Osvalda Šmīdeberga un citas medaļas. Kalviņš ir Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks un Eiropas Izgudrotāju balvas kandidātu finālists kategorijā “Mūža ieguldījums” (2015). Piecas reizes Kalviņš ieguvis LZA gada labāko zinātnes sasniegumu balvas laureāta nosaukumu.
KONTEKSTS:
LZA pēdējos astoņus gadus vadīja Ojārs Spārītis, kas par vadītāju iecelts divus termiņus pēc kārtas. Vēlēšanām bija jānotiek jau pavasarī. Bija divi kandidāti, un tika runāts par paaudžu nesaskaņām saistībā ar amatu.
