Zinātņu akadēmijas ekspertu konsilijs iesaka atlikt novadu reformu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas ekspertu konsilijs iesaka atlikt novadu reformas ieviešanu līdz brīdim, kad reformas virzītāji būs sagatavojuši vispusīgu analīzi un izskaidrojuši sabiedrībai pierādījumos balstītus  priekšlikumus.

ĪSUMĀ:

  • Reformas ieguvumi un zaudējumi vāji argumentēti un nav pietiekami skaidroti sabiedrībai.
  • Finansiāls ieguvums no reformas var arī nebūt.
  • Varas centralizācija un finanšu koncentrācija ierobežos pašvaldību demokrātiju.
  • Konsilijs: Var uzskatīt, ka šī reforma nebūs pēdējā.
  • Konsilijs iesaka atlikt novadu reformu, kamēr nebūs sagatavota vispusīga analīze un izskaidroti pierādījumos balstīti priekšlikumi.
  • Eksperti iesaka atlikt reformu līdz brīdim, kad būs vispusīga analīze un izskaidrojums.

 

Konsilijā piedalījās:

Inga Goldberga (LR Saeima), Artūrs Toms Plešs (LR Saeima), Viktors Valainis (LR Saeima, Latvijas Lielo pilsētu apvienība (LLPA)), Dana Reizniece-Ozola (LR Saeima,  ZZS); Andris Jaunsleinis; Arnis Šults (VARAM Reformu nodaļas vadītājs); Gints Kaminskis un Māris Pūķis (LPS); Elita Eglīte (Amatas novada domes priekšsēdētāja); Māris Timermanis (Amatas novada izpilddirektors); Laimis Šāvējs (Jaunpiebalgas novada domes priekšsēdētājs); Māris Dadzis (Ventspils novada domes priekšsēdētaja vietnieks); Hardijs Vents (Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs);  Gunta Auza (Jelgavas Domes izglītības pārvalde); Jānis Turlajs (SIA „Karšu izdevniecība Jāņa sēta”); Ojārs Spārītis, Pēteris Trapencieris un Raita Karnīte, (Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA)); Baiba Rivža (Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) un LZA); Lilita Seimuškāne un Andris Miglavs (LU Biznesa vadības un ekonomikas fakultāte (LU BVEF), SIA EDO Consult ekonomists); Pēteris Šķiņķis (LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultāte (LU ĢZZF)).

Zinātņu akadēmijas konsilijs secināja, ka, lai gan novadu reformas sagatavošanā ir ieguldīts liels darbs, “tās ieguvumi, zaudējumi un ietekme uz valsts sociāli ekonomisko attīstību ir vāji argumentēti un nepietiekoši izskaidroti sabiedrībai”, informēja Latvijas Zinātņu akadēmija.

Reformas rezultātā var būt finansiāls ietaupījums, “bet var arī nebūt, jo pilni ar reformu saistīti ieguvumi un zaudējumi ne ilgtermiņā, ne īstermiņā nav novērtēti un salīdzināti”.

Eksperti arī norādīja, ka varas centralizācija un finanšu koncentrācija ierobežos pašvaldību demokrātiju.

“Latvijā joprojām nav izpratnes par vēlamo valsts teritorijas administratīvo dalījumu un pārvaldības struktūru, tāpēc var uzskatīt, ka šī reforma nebūs pēdējā,” teikts konsilija secinājumos.

Vairums ekspertu secina, ka novadu reforma “nespēs īstenot formulētos mērķus un sasniegt apsolītos rezultātus, jo to formulējumi ir miglaini un aptuveni, un nav pierādīts ne ceļš, kā tos var sasniegt, ne arī iedzīvotāju dzīves kvalitātes paaugstināšanu raksturojoša novērtējuma rādītāji un metodes”.

Konsilijs iesaka atlikt novadu reformas ieviešanu līdz brīdim, kad reformas virzītāji būs sagatavojuši vispusīgu analīzi un izskaidrojuši sabiedrībai pierādījumos balstītus  priekšlikumus.

Konsilijs uzskata, ka ir jābūt analīzei un priekšlikumiem par reformas ietekmi uz sabiedrības attīstību, iedzīvotāju dzīves kvalitātes un uzņēmējdarbības vides izmaiņām, reformas saistību ar citām reformām - visa skolu tīkla (ne tikai vidusskolu) optimizāciju, valsts pārvaldes institūciju decentralizāciju, veselības un sociālās aprūpes un transporta sistēmu attīstību.

Dokumenti

„Administratīvi teritoriālās reformas ieguvumi” ziņojums

Lejuplādēt

333.1 KB

Tāpat jābūt analīzei par Latvijas teritorijas līdzsvarotu attīstību un apdzīvotību, jāsniedz precīzas norādes par valsts, pašvaldību un teritoriālo vienību pārvaldes (vai pašpārvaldes) funkciju sadali, pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas pielāgošanu pēc reformas, jābūt iekšējās un ārējās migrācijas novērtējumam, jāanalizē pašvaldību perifēriju līdzvērtīga pārstāvniecība lēmumu pieņemšanas procesā.

Tāpat eksperti uzskata, ka jābūt reformas rezultātu un efektivitātes novērtēšanas kārtībai (rādītāji un metodika).  

KONTEKSTS:

Saeimas deputātu vairākums šā gada oktobra otrajā pusē nodeva skatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā valdības virzīto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu. Tā ir pamatā administratīvi teritoriālajai reformai, ko plānots īstenot līdz 2021. gadam.

Sākotnēji administratīvi teritoriālajā reformā pašvaldību skaitu bija plānots samazināt no 119 līdz 35, kuru funkcijas nemainīs. Vēlāk izvēlējās izveidot vēl vienu jaunu - Ulbrokas novadu, bet pēc diskusijām koalīcija vienojās arī saglabāt Liepāju, Daugavpili un Rēzekni kā atsevišķas pašvaldības. Tāpat bet bez lauku teritorijām plānots atstāt arī Rīgu un Jūrmalu.

Likumus reformas īstenošanai grib pieņemt līdz 2020. gada maijam, pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām. 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti