Patlaban zinātnieku pārvaldītā ēka Rīgā, Akadēmijas laukumā 1, pieder valstij. LZA jau 2019. gadā vēstulē Finanšu ministrijai (FM) lūdza ēku tai nodot. Vairāki varianti tika apspriesti starpinstitūciju darba grupā, teica FM pārstāvis Aleksis Jarockis.
"Ir pieņemts lēmums, kas ļaus izveidot daudzfunkcionālu izglītības un zinātnes centru un piesaistīt, piemēram, Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas finansējumu.
Īpašuma tiesībām bija jābūt sakārtotām, lai varētu izstrādāt šos projektus un pēc tam realizēt.
Tagad tiesības ir sakārtotas un LZA arī darba grupā prezentēja attīstības plānus, ar kuriem tagad tālāk tā var doties pie minētajām bankām," norādīja FM pārstāvis.
LZA plāno piesaistīt arī privāto institūciju aizdevumus, pašas akadēmijas kapitālu vai īstenot attīstības projektu pēc publiskās un privātās partnerības principiem.
"Šis lēmums nozīmē to, ka LZA beidzot var plānot savas attīstības nākotni, jo ir skaidrs, ka akadēmijai no šīs mājas nav jāpārceļas," teica LZA vadītājs Ivars Kalviņš, norādot, ka kopējās investīcijas attīstības projektam nepieciešamas ap 50 miljonu eiro apmērā.
"Es neesmu īpaši optimistisks, ka mums izdosies piesaistīt lielus Latvijas budžeta līdzekļus, bet banka vai privātā sektora uzņēmējs vienmēr iepriekš vaicā, kam pieder tas, kurā plānojat kaut ko attīstīt un kur viņi kā līdzfinansētāji piedalīsies. Ja tas pieder valstij, tad ir skaidrs, ka, ja kaut kas nesanāk, tad ar valsti neviens negrib tiesāties un līdz ar to atsakās no sadarbības. Bet, ja tas pieder institūcijai, tad ir pavisam cita saruna, jo tā ir mūsu ēka tad," skaidroja Kalviņš.
Namam plānota rekonstrukcija, tajā veidos dažādas laboratorijas, mākslīgā intelekta centru, Baltijas jūras reģiona inovāciju sadarbības platformu un piesaistīs naudu tehnoloģiju attīstībai un komercializācijai. Vienlaikus iecerēts veidot ekspozīciju par zinātnes sasniegumiem, kā arī organizēt darbu ar skolu jaunatni.
"Mums jāsāk ar sertifikācijas laboratorijām, kas palīdzētu maziem un vidējiem uzņēmējiem, kas nodarbojas ar inovatīvu produktu izstrādi, sertificēt viņu produktus Eiropas tirgum. Šādu laboratoriju Latvijā ir ļoti maz, un viena no tādām akadēmijā jau ir, un mēs gribam šo tīklu attīstīt.
Bez tam mēs gribam ēkā veidot arī konstruktoru birojus, kas palīdz uzkonstruēt uzņēmumiem to, ko viņi ir iecerējuši.
Tāpat virkne citu laboratoriju, bet ar vienu domu, ka tās ir pieejamas gan publiskā sektora zinātnei, gan komercsektoram," teica LZA vadītājs.
Jauno zinātnieku apvienība gan bažījas, ka minētie attīstības plāni LZA vairāk liks nodarboties ar uzņēmējdarbību un novirzīs no tās pamata funkcijām. Tāpat jaunie zinātnieki iepriekš diskusijās vairākkārt norādījuši, ka minēto zinātnes centru lietderīgāk attīstīt Pārdaugavā, kur jau koncentrējas zinātnes infrastruktūra.
"Ir jāpalūkojas uz to biznesa plānu, kā notiks ļoti liela plānotā aizņēmuma atmaksa, kā līdz pat 2040. gadam potenciāli ik gadu tiks atmaksāti ap 5 miljoni eiro lieli kredītmaksājumi. Zināms, ka pat Latvijas pelnošākie zinātnes institūti tik lielu naudu nenopelna gadā. Un uzņēmumi jau patlaban var izmantot citu Latvijas institūtu infrastruktūru inovāciju darbībām, līdz ar to potenciālie ieņēmumi no turienes arī ir grūti iegūstami. Šķiet, ka LZA būs strauji jākļūst par ļoti ienesīgu uzņēmumu, kas nebūtu slikti, bet mūsu apvienības ieskatā – ja zinātnē resursi ir ierobežoti, tad būtiskākais ir stiprināt zinātnieku ataudzi un stiprināt inovāciju kvalitāti," norādīja apvienības valdes loceklis Eduards Baķis.
LZA augstceltne līdz šim bijusi akadēmijas valdījumā, bet FM īpašumā. Valsts gan neiegulda naudu ēkas uzturēšanā, to sagādā akadēmija, izīrējot lielu daļu telpu. Pērn īpašuma kadastrālā vērtība bija 1,6 miljoni eiro.
