Zinātnieki un amatpersonas meklēti risinājumi, kā uzlabot Latvijas zinātnisko institūtu un augstskolu struktūrvienību darbību. Starptautiskā pētījumā 15 no tiem ir atzīti par spēcīgiem un starptautiski nozīmīgiem, lielākā daļa novērtēti viduvēji, bet 22 uzskata par ļoti vājiem. Zemi novērtētās organizācijas eksperti iesaka apvienot, vai pat slēgt.
Pētījuma vadītājs Ēriks Arnolds uzskata, ka iegūtie secinājumi ir kā spogulis, kurā no malas redzēt zinātnisko institūtu darbību. Tālāko rīcību vajag rūpīgi izvērtēt, un katras organizācijas nākotnes iespējas vērtēt individuāli, stāsta Arnolds.
„Kādēļ daļa organizāciju saņēma zemu novērtējumu? Pirmkārt daļa no tām ir ļoti jaunas. Vai būtu prātīgi tās slēgt, jo tās ir jaunas? Es tā nedomāju. Ir arī vairākas spēcīgas organizācijas. Manuprāt, jāmeklē iespēju vājās pievienot stiprajām. Otrkārt, ja aplūkojām kopējo pētnieku skaitu un līdzekļus zinātnei, tie ir ļoti mazi. Ja tiktu ieguldīts pārāk daudz resursu, nesekmīgās institūcijas varētu slēgt. Bet ja valsts ieguldījums ir neliels, vai jūs nevēlaties strādāt kopā, lai situāciju uzlabotu?” skaidroja pētnieks.
Rīgas Tehniskās universitātes zinātņu prorektora vietnieks Gatis Bašbauers problēmu saskata sabiedrības vienaldzībā pret zinātni. Viņš stāsta, ka mēs nevaram atļauties zaudēt nevienu zinātnieku, un cilvēkiem ir jāprasa, lai politiķi veicina zinātnes attīstību. Tam galvenais rīks ir finansējums, turpina Bašbauers.
„Kas norāda uz to, ka kaut kas ir svarīgs? Ja kāds par to ir gatavs maksāt. Tā man mācīja savulaik ekonomikas profesors. Ja mēs neesam gatavi par to maksāt, tas mums nav svarīgi. Jo bez šī te finansējuma nav iespējams panākt to atjaunotni, ko mēs gribētu, ne pasaules līmeņa publikācijas, ne ārvalstu pētniekus,” pauda Bašbauers.
Izglītības un zināties ministrija nākamajos septiņos gados zinātnei plāno trīskāršot no Eiropas programmām piesaistīto finansējumu. Zinātnes tehnoloģiju pamatnostādnes nosaka zinātnisko institūciju apvienošanu, lai radītu vairākus starptautiski atzītus zinātniskās ekselences centrus.
Ministrijas valsts sekretāre Sanda Liepiņa atzīst – liela daļa veiksmes, gan sadarbībā ar industriju, gan spējai piesaistīt ārējo finansējumu un veikt pētījumus arī Eiropas mērogā, tomēr atkarīga no iestādes lieluma. „Ir nozīme šo pētnieku kvalifikācijai, kas strādā un, protams, šai organizatoriskajai struktūrai, kas atbalsta šos pētniekus. Liela daļa pārmetumu, ko mēs pēdējos gados esam dzirdējuši, ka pētnieki un zinātnisko institūciju pārstāvji pārmet kopējo birokrātijas apjomu, ko ir nepieciešams mazināt. Tas ir gan daļa mūsu lauciņā, gan pašu institūciju laukā, kādu atbalstu institūcija var sniegt pētniekam, lai viņš var fokusēties un nodoties pētnieciskajam darbam,” pauda ministrijas pārstāve.
Svarīga ir arī naudas lietderīga izlietošana. Atdeve tiks mērīta ar spēju piesaistīt papildu finansējumu no privātā sektora un starptautiskajām programmām. Tāpat nozīmīga joma ir zinātnieku sadarbība ar uzņēmējiem. Sadarbībai nepieaugot nav iespējams īstenot nacionālā attīstības plāna mērķus.
