Eiropas Komisija 2014. gadā pieņēma izņēmumu – atļaut lielākas benzopirēna normas kūpinātā produkcijā atsevišķākās valstīs, balstoties uz ražotāju norādījumiem, ka, samazinot šo līmeni, nevarēs ražot tieši tradicionāli kūpinātos produktus.
Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) sadarbībā ar Latvijas Gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociāciju ir uzsākusi pētījumu par benzopirēna ietekmi tradicionāli kūpinātā gaļā un labām ražošanas praksēm, kas ļautu iespēju robežās samazināt piesārņojumu kūpinājumos, vienlaikus saglabājot tradicionālo garšu.
Pētījumu Zemkopības ministrija izmantos 2017. gada diskusijās Eiropas Komisijā par beztermiņa nacionālās atkāpes saglabāšanu Latvijai.
Projekta vadītāja LLU docente Gundega Mičule norādīja, ka mērķis ir apzināt, kāds šobrīd ir benzopirēna līmenis un, balstoties uz šo pieredzi, izstrādāt labas ražošanas prakses vadlīnijas.
“Mums jātiek skaidrībā, ko mēs prasām no komisijas - vai šī atkāpe tradicionāli kūpinātiem produktiem jāpatur spēkā vai arī nē,” sacīja Mičule.
Šobrīd pētnieki ir izsūtījuši aptauju vairāk nekā 200 tradicionālo recepšu kūpinājumu produkcijas ražotājiem par to, kādas metodes varētu policiklisko aromātisko ogļūdeņražu piesārņojumu mazināt. Tāpat daļai produkcijas paņemti paraugi, lai veiktu laboratoriskos izmeklējumus.
Pēc skaļajām diskusijām 2014. gadā par benzopirēna kaitīgumu pieprasījums pēc ar alkšņa malku kūpinātas gaļas produkcijas gan nebūt nav krities, secina zemnieku saimniecības “Vainadziņi” vadītāja Gunta Miļūna.
Saimniecība jau tagad strādā tā, “lai nav tik ilgi tā kūpināšana, bet karstumam jāiziet cauri, lai gaļa saglabātos”. Ja prasības mainīsies, “tad domāsim”, atzina Miļūna.
Zemkopības ministrijas pārstāve Inuta Kaļķe papildināja, ka esošās pieļaujamās normas ir 30 mikrogrami uz kilogramu kopējiem aromātiskajiem ogļūdeņražiem un pieci attiecībā uz benzopirēnu. Šī norma izņēmuma dalībvalstīm ir spēkā līdz nākamā gada septembrim.
Ministrija plāno prasīt ilgtermiņa atkāpi tradicionāli kūpinātajai gaļai, kas neatteiksies uz visu kūpināto produkciju, bet gan uz tradicionālajiem produktiem, ko ražo mājražotāji un mazie uzņēmumi. Savukārt lielie uzņēmumi jau pārveidojuši savas ražotnes un spēj pildīt visas normas, norādīja Kaļķe.
Viņa arī piebilda, ka, vērtējot atkāpes saglabāšanu no veselības viedokļa, jāņem vērā, ka tradicionāli kūpināta gaļa nav pamatprodukts un to nepatērē lielos daudzumos.
Ministrijas pasūtītā pētījuma rezultāti būšot novembrī, un datus plānots iesniegt Eiropas Komisijā nākamā gada sākumā. Projekta finansējums ir 26 tūkstoši eiro.
