Zinātniskās darbības likums, kas apdraud zinātnieku brīvību, būs jāskata valdībai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 11 gadiem.

Likumu, kas ierobežo zinātnieku un pētniecības brīvību, tālāk skatīs Ministru kabinets. Satversmes aizsardzības birojs jau atsaucis nedemokrātiskos ierobežojumus un kļūdu skaidro ar savu darbinieku pārcenšanos. Bet nedz atbildīgā Saeimas komisija, nedz ministrija savu vainu nesaskata. Zinātnieki vērtē, ka jau ir kaitēts Latvijas zinātnes reputācijai, un cer, ka labojumi tiešām sekos.

Pirms nedēļas Valsts prezidents Andris Bērziņš neizsludināja Zinātniskās darbības likumu un nodeva to atkārtota caurlūkošanai Saeimā. Par iemeslu tam kalpoja normas, kas paredzēja, ka Satversmes aizsardzības birojs var pārtraukt pētījumus un zinātnisku darbību, ja tā kaitē valsts drošībai. Arī zinātnieki publiski izsūtīja vēstuli, kurā pauda neapmierinātību ar situāciju. Tomēr Saeima likumu pieņēma. Saeimas komisijas vadītāja Ina Druviete: „Apriori atzīstot, ka mēs uzticamies savas valsts drošības iestādei, pieņemot ka izglītības ministrs ir informēts par nepieciešamību pieņemt šādus grozījumus, Saeima zinātniskās sabiedrības klātbūtnē pieņēma likuma pantus. Katrai valstij ir nacionālās drošības intereses, un tam [likumam] jābūt, bet jautājums, kādam.„

Druviete uzskata, ka Izglītības un zinātnes ministrijai bija jāpamana pārāk striktie noteikumu. Ministrijas parlamentārā sekretāre Inga Vanaga skaidro, ka nebija iemesla apšaubīt drošības iestādes piedāvājumu. Bet pats Satversmes aizsardzības birojs jau ir gatavs sev piedēvēt vien rekomendējošu un konsultatīvu raksturu, izvērtējot zinātnieku draudus nacionālajai drošībai. Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Jānis Kažociņš uzskata, regulējumam jābūt, bet šoreiz tas bijis pārspīlēts: „Mums ir zināms, ka vairāku valstu dienesti mēģina zagt no citām valstīm zinātnisko potenciālu, esam iesnieguši Saeimā jaunu likuma rediģējumu, lai tas nebūtu tik šerps kā pašreiz. Varbūt daži mūsu darbinieki ir pārāk centīgi bijuši.”

Likuma apspriešanā klāt bija arī rektoru padome un citas institūcijas, kas pārstāv zinātniekus, tomēr likumu pieņēma. Jauno zinātnieku pārstāvis Gatis Krūmiņš uzskata, ka atbildīgie pārstāvji nebija iedziļinājušies likumā. Un ir pārsteigts, ka Satversmes aizsardzības birojs šādas izmaiņas rosinājis: „Izpētot likumdošanu, mēs esam nedrošs sadarbības partneris, jo mums jebkuru pētījumu un institūtu var aizvērt ciet uz aizdomu pamata. Mēs uzsveram, ka mums vajag sadarbību, bet kā mēs varam sadarboties. Ar Ziemeļkoreju un Irānu jāsadarbojas, tās valsts sapratīs, ka pētījumu var slēgt uz aizdomu pamata.”

Virkne jauno zinātnieku rakstīja vēstuli ar lūgumu pārskatīt likumu un novērst nedemokrātisko regulējumu. Olga Procevska bija viena no vēstules autoriem, viņa apmierināta, ka beidzot būs arī diskusija: „Atbildīgās amatpersonas jau ir panākušas reputācijas kaitējumu Latvijas zinātnei. Laba ziņa, ka zinātnieki ir protestējuši, tātad pašiem zinātniekiem rūp viņu darba kvalitāte, reputācija un brīvība.”

Tagad Saeima strīdīgos likuma pantus nolēmusi uzticēt Ministru kabinetam, jo ministriem, atšķirībā no Saeimas deputātiem, visiem ir pielaide valsts noslēpumam. Atzinums būs jāsniedz arī Tieslietu ministrijai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti