ĪSUMĀ:
- Zinātniskā eksperimentā citas šķirnes govij piedzimusi Latvijas brūnās šķirnes telīte.
- Tas paveikts ar embrija pārneses metodi, kas ļauj pavairot šķirnes dzīvniekus ātrāk.
- Embrija pār
- nešana ir darbietilpīgs un sarežģīts process ar augstu izgāšanās risku.
- Mikroskopiskos embrijus arī var iesaldēt uz 25 un vairāk gadiem.
- Šo šķirni pavairo, jo Latvijas brūnās govis ir izturīgākas, ar stiprākām kājām, ilgāku mūžu un augstāku tauku saturu pienā.
- Latvijas brūnās govs piena produkti nākotnē, iespējams, varētu būt Latvijas zīmols.
Lietuvas pierobežā Nīgrandes pagasta Kalnu ciemā lopu saimniecībā “Griezes lejnieki” šopavasar piedzimusi Latvijas brūnās šķirnes telīte. Viņa patiesībā ir zinātnes produkts, jo šķirnes mazulis piedzimis citas šķirnes mātei.
Ganāmpulka saimniece, veterinārārste Vilma Briede ar meitu Initu pagalmā atrāda jauno lopu: “Surogātmātes šķirne nav būtiska, jo šajā metodē gēnu nesējs ir ievietotais embrijs un viņš ir tāds, kāds viņš ir – Latvijas brūnais.
Arī melnraibai govij var piedzimt šāds tīri brūns teliņš, ja pielietota šī metode.
Pie mums un arī kopumā republikā pēc vairākiem desmitiem gadu šis ir pirmais eksperiments, un sekmīgi izdevies ar piedzimušo Latvijas brūno telīti vārdā Lelle. Šī ir interesanta metode, kā var pavairot šīs šķirnes dzīvniekus, un, protams, viņi ir jāsaglabā."
Metode, par ko saimniece runā, ir embrija transference jeb pārnese, kas saimniecībā veikta zinātniskā projektā. Lellei patlaban ir trīs mēneši, izdīdzis viens rags, izteikti sarkanbrūns kažoks, un kopumā dzīvnieks ne ar ko neatšķiras no tradicionāli dzimušiem lopiem. Šajā fermā ir aptuveni 300 slaucamo govju un tikai aptuveni 15 Latvijas brūnās govis reģistrētas šķirnes saglabāšanas programmā.
Vilma Briede apliecina, ka
senās vietējās šķirnes govis ir izturīgākas, ar stiprākām kājām, ilgāku mūžu un augstāku tauku saturu pienā.
“Brūnās govis lielākoties ganāmpulkos pakāpeniski likvidētas, jo Latvijā pazūd mazās saimniecības viena aiz otras un paliek tikai lielākie. Ir jau jāattīstās komerciālām saimniecībām, bet ir arī jāsaglabā tas, kas ir mūsu – Latvijas,” saka ganāmpulka saimniece.
Viņasprāt, šo metodi saimniecības varēs izmantot un atļauties arī ārpus projekta: “Es domāju, ka tas būs pieejams, bet šī metode nav lēta, jo agrāk, kad embrijus skaloja un ar tiem sēkloja govis, tas process bija vienkāršāks nekā šodien. Bet tagad tas ir daudz labāk, drošāk un saistīts arī ar zinātni.”
Embrija pārnešana ir darbietilpīgs un sarežģīts process ar augstu izgāšanās risku.
Eiropas projekta ietvaros eksperimentā vairākās saimniecībās ar hormonu injekciju palīdzību donorgovju olnīcās tiek ierosināts superovulācijas process, kura rezultātā nogatavojas vairākas olšūnas. Pēc tam notiek mākslīgā apsēklošana. Savukārt embrijs, ko šādā eksperimentā pārnes no ciltsmātes uz jebkuras govju šķirnes surogātmāti, ir tikai septiņas dienas vecs un ar aci nemaz nav saredzams, vien mikroskopā ieraugāms punktiņš.
“Izvērtējam zem mikroskopa embriju kvalitāti, jo visi nav vienādi. Attiecīgi novērtē tos, ievieto pajetē un transferē jeb iestāda, pārnes surogātmammai, kura iznēsā šo izvēlēto speciālo ģenētisko salikumu,” stāsta šķirnes dzīvnieku audzētāju savienības ciltsdarba speciāliste Ināra Kanska.
Pētījums norit jau trešo gadu, un pirmie mēģinājumi nebija veiksmīgi, jo neveidojās grūtniecība. Klasiski govij ir viens pēcnācējs gadā, bet ar embriju pārnešanu iespējams iegūt vairākus teļus no dažādu šķirņu mātēm.
Turklāt mikroskopiskos embrijus iespējams arī iesaldēt uz 25 un vairāk gadiem šķirnes saglabāšanai nākotnē.
Pētnieki skaidro, ka pēc vajadzīgās aprūpes embriju izskalošana ciltsmātes auglību neietekmējot. “Tas ir vajadzīgs, lai šos īpašos dzīvniekus pavairotu īsākā laikā un pēc iespējas lielākā daudzumā. Telīte Lelle ir pirmā, kas piedzima šajā projektā, bet vēl ir grūsnība 21 surogātgovij,” atklāj Kanska.
Runājot par projekta virsmērķi, proti, vietējās govs šķirnes saglabāšana, pētnieku ieskatā tā ir svarīga šķirnes labo īpašību dēļ.
Latvijas brūnās govs piena produkti nākotnē, iespējams, varētu būt Latvijas zīmols.
“Projekts noslēgsies pozitīvi, jo lielākais darbs ir aiz muguras. Ir sakrāti embriji saldētā veidā un ir veiksmīgas grūsnības govīm. Nākotnē tas varētu būt komerciāls pakalpojums. Ja būs zemnieku saimniecības, kas vēlēsies šādu pavairošanu veikt tepat Latvijā, tad tas būs iespējams. Ir cilvēki, ir zināšanas un tehnoloģiskas iespējas, un vajadzīgs tikai finansiāls pamats,” norādīja ciltsdarba speciālists Māris Līdaks.
Lauksaimniecības universitātes un Šķirnes dzīvnieku audzētāju savienības projektā bez Latvijas brūnās šķirnes iesaista arī Latvijas zilās un Dānijas sarkanās šķirnes govis. Biotehnoloģiju projekts noslēgsies nākamā gada 1. aprīlī, un kopumā tam atvēlēts ap 300 tūkstošu eiro no Eiropas fondu naudas.