"Izglītības un zinātnes ministrija ir bijusi vienīgā, kura 2013.gadam nav pieprasījusi palielinātu budžetu tai laikā, kad visas citas ministrijas to ir darījušas," sašutis Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis.
7,9 miljonus savā starpā dala 41 institūcija. Šī cīņa saasina attiecības arī pašu pētnieku starpā, novērojusi Literatūras, folkloras un mākslas institūta direktore Dace Bula. Turklāt pētnieki nekad nevar strādāt ar pārliecību, ka darbs būs arī nākamgad. "Ja vienīgais garantētais institūtā ienākums ir bāzes finansējums, kas, kā mēs jau dzirdējām, ir tikai piektā daļa no aprēķinātā vai nepieciešamā, un šis bāzes finansējums nepieļauj atalgojumu, kas ir lielāks par 100 latiem mēnesī, tad ir pilnīgi skaidrs, ka institūts pāriet uz terminētiem viena gada līgumiem, jo nekad nav pārliecības, ka zinātniskajos projektos tiks piesaistīti tādi līdzekļi, kas ļaus slēgt līgumus par vismaz minimālo mēnešalgu," skaidro zinātniece. Latvijas Vēstures institūta pētniece Lāsma Reinvalde stāsta: "Tas ir bāzes finansējums – 108 lati bija janvārī. Un vēl ir stipendija, jo esmu budžetā, studēju doktorantūrā – valsts budžeta stipendija 80 lati. Nu, 180 ir kopā mani pagājušā mēneša ienākumi."
Savukārt izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis (RP) redz citu risinājumu: "Šādā situācijā individuāli darba ņēmēji meklē citu darba devēju. Vai ne? (..) Es jau nesaku, ka jums tas jādara, es tikai mēģinu raksturot situāciju." Ministrs neuzskata, ka ir adekvāti zinātnes finansējumu rēķināt, balstoties uz valsts iekšzemes kopproduktu, kā to šobrīd liek darīt likums.
"Loģika, kāpēc to kādreiz ielika, noteikti bija sava. Iespējams, politiska, ideoloģiska, idejiska, bet es pieņemu, ka tā nebija pati pareizākā loģika – sarakstīt IKP procentus likumos, pēc tam skaidri saprotot, ka to nevarēs pildīt. Tas nav fiskāli atbildīgi," atzīmē Ķīlis.
Ministrija pastāv uz uzskatu, ka modernās valstīs valsts nauda veido tikai nelielu daļu no zinātnes finansējuma. Noprotams, ka arī pie mums tas tā paliks. Ķīlis ministrijas funkciju vairāk saista ar palīdzību zinātniekiem piesaistīt līdzekļus no dažādiem ārējiem avotiem. Tikmēr Saeimas izglītības un zinātnes komisija, kurai teikšanas pār zinātnes finansējumu ir krieni mazāk, nostājušies zinātnieku pusē.
