"Šī valoda nedzirdīgiem cilvēkiem ir ļoti svarīga, jo viņiem nav pieejama skaņu valoda. Visu informāciju iegūstam vizuāli, un vizuālā valoda ir zīmju valoda. Ar to mēs varam sazināties, izpaust savas domas, izteikt savu viedokli," stāstīja Latvijas Nedzirdīgo savienības prezidents Edgars Vorslovs.
Latvijas Nedzirdīgo savienības sociālā rehabilitētāja Ilona Liniņa skaidroja – ja pēkšņi ir pazaudēta dzirde, ir nepieciešams apgūt zīmju valodu.
"Implanti integrē skolā, tomēr bērni nokļūst nedzirdīgo sabiedrībā, kur izmanto zīmju valodu. Tāpat ir dzirdīgi vecāki, kuriem piedzimst nedzirdīgi bērni, un tad ir nepieciešams vecākiem apgūt zīmju valodu, lai būtu vieglāk komunicēt ar saviem bērniem," teica Liniņa.
Inese Immure, kura māca zīmju valodu Rīgas Stradiņa universitātē, norādīja, ka šī valoda attīstās līdzi laikam. Mūsdienās arī zīmju valodā ir tādi vārdi kā "Facebook", “WhatsApp", "internets".
Mūsu valstī cilvēki sazinās latviešu zīmju valodā, neatkarīgi no tautības. To īsti nesapratīs pat tepat – Lietuvā un Igaunijā, jo katrā valstī nedzirdīgie sazinās savādāk. Latviešu zīmju valodu veido 56 roku formas, kas pareizi novietotas pie vaiga, zoda, pieres, jostasvietā vai krūšu rajonā. Zīmes tiek rādītas viļņveida, zigzaga un taisnvirziena kustībām.
"Ļoti svarīga lieta ir sejas mīmika. Runas valodā tas ir tas pats, kas intonācija. Un tad dzirdīgajiem cilvēkiem šķiet, ka reizēm tie nedzirdīgie cilvēki ir tik agresīvi, pat pārāk emocionāli, tas tāpēc, ka tā intonācija ir redzama vizuāli," paskaidroja Immure.
Gluži tāpat kā angļu valoda dzirdīgo pasaulē, arī nedzirdīgajiem ir sava starptautiskā valoda, kuru izmanto, piemēram, paraolimpiskajās spēlēs. Šo valodu veido atsevišķas zīmes no visas pasaules nedzirdīgo zīmju valodām. Ikkatram nedzirdīgajam cilvēkam ir tiesības iesniegt dokumentu Eiropas Parlamentā latviešu zīmju valodā. Starp citu, tai ir arī sava gramatika.
"Vārdu kārtība atšķiras no runātās valodas. Tas, ko jūs redzat plkst. 18.00 ziņās – tulkojumu zīmju valodā – tur vairāk tiek izmantota kopētā zīmju valoda. Ko nozīmē kopētā zīmju valoda? Tiek rādītas zīmes, ievērojot runas valodas gramatikas principu. Dabiskā zīmju valodā vārdu secība atšķiras, bet to nav iespējams TV ziņās ātri parādīt,” atklāja Immure.
Dana Kalpiņa-Geida, kura strādā par surdotulci, pirms 18 gadiem nonākusi vidē, kur nepieciešama zīmju valoda – mācījusi dejot nedzirdīgiem un vājdzirdīgiem cilvēkiem. Sākumā ar saziņu palīdzējuši deju kolektīva dalībnieki, pēc tam gan teikuši, ka jāmācās komunicēt pašai. Viņa atzina, ka kļūdu esot ļoti daudz.
“Es varu pastāstīt par vienu no savām smieklīgākajām kļūdām, kad es vēl nemācījos par tulku. Zīme – “radošs” ir (rāda) tā kā radošs – uz augšu. Un zīme “sekss” ir tā kā uz leju vairāk (rāda) un, teiksim, arī tā mīmika klāt. Un es, izrādās, visus aicināju uz seksa nodarbībām, nevis uz radošajām. Un tā bija mana smieklīgā kļūda. Un es nevarēju saprast, kāpēc viņi visi tā uz mani skatās!” atklāja Dana.
Latvijā zīmju valoda kā oficiāla valsts valoda ir atzīta jau divdesmit vienu gadu. Likumā ir noteikts, ka valstij jānodrošina zīmju valodas attīstība un tā jānodrošina saziņā ar nedzirdīgiem cilvēkiem.
Latvijas Nedzirdīgo savienības prezidents uzsvēra – likuma pants tiek pildīts tikai daļēji. Līdz šim valsts nodrošinājusi tikai finansējumu saziņai ar nedzirdīgiem cilvēkiem, bet zīmju valodas attīstībai finansējuma nav bijis.
"Ja Latvijai nav svarīgi piešķirt naudu zīmju valodas attīstībai, tas nozīmē, ka zīmju valoda netiek augstu novērtēta. Un kā tas ietekmē sabiedrību? Tātad sabiedrībā nav priekšstata par zīmju valodu, un tas ietekmē tās ģimenes, dzirdīgo ģimenes, kurās aug nedzirdīgi bērni, kurās piedzimst nedzirdīgi bērni. Tad tie vecāki nevēlas apgūt zīmju valodu, jo viņiem nav labs priekšstats par zīmju valodu. Viņi domā, ka zīmju valoda kaitē runas valodas attīstībai. Un tas nedzirdīgais bērns izaug bez valodas. Protams, ir saprotamas vecāku gaidas, viņi domā, ka bērns iemācīsies runāt. Jā, ja būtu tādas spējas, tad viņš iemācīsies kaut kad runāt, bet, ja bērns nedzird, tad dod viņam to zīmju valodu. Un kā vecāki var audzināt nedzirdīgu bērnu bez zīmju valodas? Šajā gadījumā bērns ir kā lelle," pauda Immure.
Ja notiktu brīnums un visa Latvijas sabiedrība apgūtu zīmju valodu, nedzirdīgajiem pat nebūtu nepieciešams statuss, ka viņi ir ļaudis ar speciālām vajadzībām – tik vienkārši tas ir. Taču līdz tam sabiedrībai vēl tāls ceļš ejams. Taču kāpēc zīmju valodas attīstībai vispār netiek piešķirts finansējums? Pēdējā nedzirdīgiem bērniem paredzētā pasaku grāmata izdota 1998. gadā.
Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) atzina, ka tiešām – zīmju valodas attīstība no valsts puses netika stimulēta un atbalstīta ilgus gadus, jo bijušas citas prioritātes. Taču tagad ledus esot sakustējies.
"Es gribētu teikt un iepriecināt, ka situācija mainīsies nākamajos gados. Būtībā šai zīmju valodai ir pievērsta pastiprināta uzmanība. Ir atzīmēts, ka jāpievērš uzmanība valsts valodas pamatpolitikas pamatnostādnēs, kas ir pirmais solis.
Ir paredzēts izstrādāt programmu šiem apguves kursiem. Ir nepieciešami arī pedagogi, kas varētu apmācīt šīs lietas. Ir paredzēts arī jomu stiprināt. Noteikti arī ir paredzēts izdot vairāk mācību līdzekļu.
Pirmie mācību līdzekļi varētu būt jau šī gada oktobrī, ko izstrādā projekta "Skola 2030" ietvaros, un tas būs paraugs latviešu valodā skolēniem ar dzirdes traucējumiem, un digitālie mācību līdzekļi pirmajai līdz sestajai klasei latviešu valodā būs līdz nākamā gada beigām. Šis jautājums tiek risināts," informēja IZM sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Aizpors.
