“Diemžēl izskatās, ka tas nebūs ļoti saistošs. Varēs teikt, ka ietekme uz vidi ir novērtēta arī kaimiņvalstīs un tur, kur tas neskar teritoriālos ūdeņu. Protams, ļoti priecātos, ja mūsu nevalstiskais sektors un dažas ministrijas atrastu profesionālus argumentus par to, kādu riskantu ietekmi uz vidi var atstāt šis projekts.
Bet drīzāk tas izskatās pēc viena posma saskaņošanas procedūrā,” komentē Zīle.
Arī Vides pārraudzības valsts biroja direktors Arnolds Lukšēvics norāda, ka tas, cik saistošs būs Latvijas viedoklis, būs atkarīgs no argumentācijas: “Kādi būs priekšlikumi un jautājumi.”
Viņaprāt, mēnesis ir pietiekošs laiks, lai varētu iepazīties ar projektu un noformulēt viedokli par to. Viedokli iespējams paust sabiedrībai un nevalstiskajām organizācijām.
Vides pārraudzības valsts birojs informē, ka Latvija ir saņēmusi Krievijas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas oficiālus paziņojumus par "Nord Stream 2" gāzes vadu būvniecību Baltijas jūrā. Būvniecības ierosinātājs - "Nord Stream AG2" - plāno izbūvēt gāzes vadu Baltijas jūrā no Krievijas līdz Vācijai, šķērsojot Somijas, Zviedrijas un Dānijas ekskluzīvo ekonomisko zonu un Dānijas teritoriālos ūdeņus.
Projekta “Nord Stream 2” mērķis ir piegādāt dabasgāzi Eiropas valstīm, apejot Ukrainu, Poliju un Baltijas valstis. Eksperti uzskata, ka jaunais cauruļvads palīdzēs nodrošināt Eiropu ar šo svarīgo dabas resursu, tomēr palielinās bloka dalībvalstu atkarību no Krievijas. Piesardzīgi par projektu izteikusies arī Eiropas Komisija.
