Viņš norādīja, ka EK priekšlikums par obligātu bēgļu sadales kvotu ieviešanu ir izaicinošs daudzām Eiropas Savienības (ES) valstīm. Zīles ieskatā, EK ar sava priekšlikuma virzību var izraisīt politisku sašķeltību Eiropa, jo tas nerisinās problēmu, bet radīs domstarpības starp ES valstīm. "Tā jau Eiropas Savienībai nav tie labākie laiki," sprieda Zīle.
Pēc viņa sacītā, EK piedāvājums būtiski neatšķiras no tā, kas tika izteikts aptuveni pirms gada. Toreiz EK piedāvāja sadalīt bēgļus starp ES valstīm pēc konkrētas formulas, nepasakot, kur patvēruma meklētājs īsti nokļūs. "Būs laimīgie un nelaimīgi patvēruma meklētāji ar visām no tām izrietošajām sekām," vērtēja EP deputāts.
EP deputāts prognozē, ka EK turpinās uzstāt uz sava priekšlikuma iedzīvināšanu. "Ir jāstāv pretim šim spiedienam," teica Zīle, norādot, ka EK šobrīd ar visai "drastiskām metodēm" vienu pret otru nostata ES valstu valdības. "Tas ir diezgan bēdīgi, ka EK šādā veidā strādā. Es šoreiz esmu ļoti kritisks par EK priekšlikumu," atzina politiķis.
Pēc viņa sacītā, Latvijas valdība ir pateikusi, ka iebildīs pret obligātu bēgļu sadales mehānismu ES. Un šajā ziņā Latvijai ir partneri - Višegradas valstis, arī Rumānija un Ungārija.
Jau vēstīts, ka ES tieslietu un iekšlietu ministri ceturtdien, 21.aprīlī, sanāksmē Briselē nespēja vienoties par jaunu patvēruma meklētāju uzņemšanas sistēmu un obligātajām kvotām.
