VI norāda, ka, ņemot vērā ūdens paraugu laboratorisko analīžu rezultātus, peldēšanās ierobežojumi būtu piemērojami:
- Daugavas peldvietā Ķīpsalā pie Vanšu tilta;
- Mazās Daugavas Lucavsalas D daļā;
- Buļļupes peldvietā pie Birzes ielas;
- Mazā Baltezera peldvietā "Alderi".
Zilaļģu savairošanās pazīmes novērotas arī Lielvārdes peldvietās Daugavā "Austriņu ceļš" un "Daugavas iela".
Saskaņā ar informāciju, kas saņemta no iedzīvotājiem un pašvaldību pārstāvjiem, zilaļģes novērotas arī šādās peldvietās:
- Ķīšezera peldvietā Šmerļupītes ietekas tuvumā;
- Lielā Baltezera peldvietā pie "Hotel Baltvilla";
- Daugavas kreisajā krastā Aizkrauklē, pie Pļaviņu HES;
- Lubezerā, Valdemārpilī;
- Lancenieku (Dzirnavu) ezerā, Džūkstes pagastā Tukuma novadā.
Inspekcija aicina pirms peldes vizuāli novērtēt ūdens stāvokli un atturēties no peldēšanās, ja ūdenī visā peldvietas akvatorijā novēro ūdens saduļķošanos un tā iekrāsošanos zaļā krāsā, kā arī netīri zilganzaļu plēvi virs ūdens un/vai aļģu saskalojumus.
KONTEKSTS:
Zilaļģes ir dabiski mikroskopiski iekšzemes un jūras ūdens organismi, bet problēmas var radīt to masveida savairošanās (t.s. ūdens "ziedēšana"), jo daļa arī pie mums sastopamo zilaļģu sugu ir potenciāli toksiskas, kas atmirstot ūdenī var izdalīt toksīnus.
Peldētājiem šie toksīni var radīt alerģiskas ādas reakcijas un acu u.c. gļotādu kairinājumu, bet mājlopi, kas tiek dzirdināti ar šādu ūdeni, var akūti saindēties un pat aiziet bojā.
Tāpat netiek izslēgta toksīnu uzkrāšanās zivīs, līdz ar to ūdeņos, kur notikusi masveida zilaļģu savairošanās, neiesaka makšķerēt un noķertās zivis izmantot uzturā.
Aļģu masveida attīstību veicina silts un mierīgs bezvēja laiks. Zilaļģu "ziedēšanu" dažādās Latvijas upēs, ezeros, ūdenskrātuvēs un periodiski Rīgas jūras līcī novēro katru gadu.
