Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons nebrauc uz Latviju, tikai lai satiktos ar mūsu prezidentu un premjeru. Un, lai gan formāli šī ir Apvienotās Karalistes valdības vadītāja pirmā darba vizīte mūsu valstī pēc neatkarības atjaunošanas, pēc būtības Kamerona galvenais mērķis ir apmeklēt Ziemeļu nākotnes forumu. Jo tieši Lielbritānijas valdības vadītājs ir nācis klajā ar ideju izveidot šādu forumu.
„Es domāju, ka viņš ir ārkārtīgi priecīgs, ka viņa ideja dzīvo,” - tā saka Latvijas vēstnieks Lielbritānijā Eduards Stiprais. Atšķirībā no citiem pasākumiem, kur politiķi spriež par dažādām problēmām, Ziemeļu nākotnes forums ir vairāk vērsts uz jau esošajiem inovatīvajiem risinājumiem. Eduards Stiprais: „Šeit politiķi, premjeri, nonāk nevis runātāju lomā, bet gan klausītāju lomā.”
Savukārt runā galvenokārt praktiķi. Turklāt katru reizi Ziemeļu nākotnes forumā tiek apspriestas dažas konkrētas problēmas un to risinājumi. Pērn uzmanības centrā bija iedzīvotāju dzīves ilguma palielināšanās un tā radītais slogs pensiju sistēmai. Savukārt Rīgā tiks spriests par zaļo ekonomiku un digitālās plaisas pārvarēšanu, saka Stiprais: „Citreiz mēs absolūti nevaram paredzēt, ka kāds ārkārtīgi veiksmīgs risinājums mikro līmenī var noderēt par paraugu citiem, protams, pielāgojot konkrētās valsts īpatnībām.”
Ziemeļu nākotnes forums notiek jau trešo gadu. Pirmais tika rīkots Londonā, bet otrais Stokholmā. Preses konferencē pērn Zviedrijas premjers Frēdriks Rainfelds jokoja, ka valstu vadītāji ir piekrituši 2013. gada forumu rīkot Rīgā, bet ar vienu nosacījumu: „Valdis Dombrovskis ierosināja nākamo tikšanos rīkot Latvijā. Mēs teicām, ja vien ārā būs ļoti auksti, mēs varam šo ielūgumu pieņemt.”
Papildus Lielbritānijas valdības vadītājam, forumā piedalīsies arī Norvēģijas, Zviedrijas, Dānijas, Igaunijas, Islandes un Lietuvas premjers. Savukārt Somiju pārstāvēs augsta līmeņa ierēdņi, jo šīs valsts valdības vadītājs nevar ierasties iekšpolitisko iemeslu dēļ. Tieši tas, ka Latvija atrodas ziemeļvalstu grupā, ir arī noteicis Lielbritānijas interesi, uzskata Latvijas Universitātes profesore Žaneta Ozoliņa:
„Tieši ziemeļvalstis ir tās, kas Eiropas Savienībā un vispār Eiropā uzrāda visstraujākās un dinamiskākās attīstības tendences.
Tās ir valstis, kur ļoti liela uzmanība tiek veltīta inovācijām, konkurētspējai, nākotnes attīstībai, tā saucamajām kreatīvajām industrijām. Tātad, nākotnes attīstības potenciāls ziemeļu dimensijā ir ārkārtīgi spēcīgs.”
Pirms foruma sākuma Latvijas un Lielbritānijas valdības vadītāji tiksies arī atsevišķi. Vēstnieks Stiprais saka, ka sarunas pārsvarā būs par situāciju Afganistānā un Sīrijā, kā arī Eiropas Savienību. Kā zināms, pēdējā laikā Kamerons ir izpelnījies pasaules mediju uzmanību ar savu kritiku Eiropas Savienībai un cīņu par kopējā budžeta samazinājumu, ko viņam kopā ar Vāciju ir arī izdevies panākt.
Tomēr visi šie jautājumi jau tāpat regulāri tiek apspriesti Eiropas Savienības valstu sanāksmēs Briselē un citur. Tādēļ divpusējās virzīties Eiropā kļūst retākas un simboliskākas, saka Ozoliņa: „Valstu vadītājiem tik tiešām ir bezgala plašas iespējas tikties visdažādākajos formātos. Vai tās būtu starptautisko organizāciju vai publisko diplomātiju vai kaut vai tā saucamo futbola vai bēru formātos.”
Savukārt Stiprais uzsver, ka personiskām sarunām starp politiķiem un kontaktiem šaurā lokā joprojām ir liela nozīme, lai vai kādā poliskajā formātā notiktu šādas tikšanās.
