Panorāma

Kamerons: Eiropas Savienībai jākļūst elastīgākai

Panorāma

Muzejā izveidota porcelāna leļļu izstāde

Rīgā notiek Ziemeļu nākotnes forums

Ziemeļu nākotnes forumā dominē atziņas par pārrobežu sadarbību

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 11 gadiem.

Šodien Rīgā noslēdzās trešais Ziemeļu nākotnes forums. Tajā tikās Lielbritānijas, Skandināvijas un Baltijas valstu līderi, kā arī nozaru eksperti, lai dalītos ar pieredzi un veicinātu sadarbību. Šoreiz galvenās tēmās bija zaļā enerģētika un digitālo tehnoloģiju attīstība. Skarbākus vadošo amatpersonu secinājumus izpelnījās subsidēšanās kartība zaļās enerģijas sektoram. Tika uzsvērts, ka valsts kases atbalsts šai nozarei nevar būt bezgalīgs, un tai jāspēj nostāties uz savām kājām.

Pirmais Ziemeļu nākotnes forums tika organizēts 2011. gadā Londonā pēc Lielbritānijas premjerministra Deivida Kamerona iniciatīvas. Pērn konference notika Stokholmā, bet šogad forumu uzņēma Rīga. Tajā ir pārstāvētas deviņas valstis- Lielbritānija, Latvija, Lietuva, Igaunija, Somija, Zviedrija, Norvēģija, Dānija un Islande.

Atklājot forumu, Kamerons norādīja, ka šīm valstīm ir daudz kopīgu interešu- gan attiecībā uz politiku, gan ekonomiku, tostarp no globālā skatupunkta sacensībā par konkurētspēju un izaugsmi. Tādēļ nepieciešams dalīties ar pieredzi. Taču Ziemeļu nākotnes foruma formāts ir atšķirīgs, jo tajā politiķiem ir ne tik daudz jārunā, bet gan jāklausās, norādīja Kamerons: „Galvenā doma bija izveidot atšķirīgu tikšanos, kurā mēs dalāmies ar savām interesēm. Bet tā vietā, ka visu laikā runā politiķi, mēs uzklausām dažādu nozaru ekspertus un viņu ierosinājumus. Pēc tam, dodoties mājās, mēs varēsim apdomāt, kā šīs idejas īstenot gan kopīgi, gan savās valstīs.”

Forumā piedalījās aptuveni 100 dalībnieku, vairāk nekā puse no kuriem bija eksperti, pētnieki un uzņēmēji. Rīgā diskusiju divas galvenās tēmas bija zaļā enerģētika un digitālo tehnoloģiju attīstība.

Attiecībā uz digitālajām tehnoloģijām vairākas reizes izskanēja nepieciešamība veicināt elektronisku pārrobežu sadarbību. Kā pēc foruma uzsvēra Dānijas premjerministre Helle Torninga-Šmita- katra valsts ir strādājusi pie savām digitālajām stratēģijām, bet tām ar jau iegūto individuālo pieredzi vajadzētu dalīties.

Savukārt Igaunijas premjers Andrus Ansips, sapludinot digitālo un enerģētiku, norādīja, ka viņa valstī, lai apsildītu mājas, izmanto 3-4 reizes vairāk enerģijas, nekā Somijā. Tas tādēļ, ka Igaunijā ir daudz nekvalitatīvu namu, bet iedzīvotāji ir kūtri tos padarīt energoefektīvākus. Bet salīdzinot un izveidojot sarakstus, kuros savas izmaksas var tieši salīdzināt ar kaimiņiem, viņaprāt, liktu igauņiem kļūt aktīvākiem: „Šodien man radās ideja. Mums ir jāpadara pieejamāki dati par siltuma rēķiniem. Dažāds sarakstos ikviens vēlas būt augšgalā. Diemžēl šobrīd mēs nezinām, cik par apkuri līdzīga tipa mājām maksā mūsu kaimiņi. Tādēļ šie dati jāpadara pieejami, lai izveidotu sarakstus, un radītu iespēju salīdzināt sevi ar citiem. „

Vadošās amatpersonas arī izdarīja secinājumus par valsts atbalstu zaļās enerģijas sektora attīstībai, bet tie nebija pārāk pozitīvi. Tā Lielbritānijas Reģionālās un pašvaldību lietu ministrijas plānošanas ministrs Niks Boulss uzsvēra, ka valstu kases nevar šo sektoru subsidēt bezgalīgi, un tam jāspēj nostāties uz savām kājām:

„Ja tas nav izdevīgi, tad tas nav ilgspējīgi. Tāpēc valdības atbalstam zaļā sektora izaugsmei ir jābūt laika ierobežojumam. Šim atbalstam ir jābūt īstermiņa, lai cilvēku varētu sākt darīt lietas. Atbalsts nav domāts, lai uz visiem laikiem dzīvotu uz valsts naudas.”

Arī Latvijas premjers Valdis Dombrovskis atzina, ka izveidotais zaļo resursu biznesa modelis ir pilnībā atkarīgs no subsīdijām. Tādēļ daudz kas jādara, lai atbalsts zaļo resursu sektoram ir balstīts uz ekonomiskajiem principiem. Jāpiebilst, ka nākamgad Ziemeļu nākotnes forums gaidāms Somijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti