ĪSUMĀ:
- Saeima pagājušajā nedēļā lēma stiprināt Satversmes tiesas tiesnešu neatkarību.
- Ziemele uzsver - Satversmes tiesas attīstībai joprojām daudz darba priekšā.
- Ziemeles, Endziņa un Plepa domas dalās par tiesnešu skaitu un atalgojuma apmēru.
- Pleps uzskata, ka Satversmes tiesā vajag tiesnešus ar dažādu pieredzi.
"Mēs nevaram sākt runāt par modernāku Satversmes tiesas kompetenci un procesu, kamēr pati institūcija nav nostiprināta. Līdz ar to institūcija ir jānostiprina. Bija zināms, kā, un tas ir izdarīts," norādīja Ziemele.
Likuma izmaiņas skatāmas trīs būtiskos blokos: pirmais – Satversmes tiesas budžeta neatkarība. Otrais – pārvaldības nostiprināšana, Satversmes tiesas priekšsēdētāju atbrīvojot no administrācijas vadītāja funkciju pildīšanas, kā arī trešais – tiesnešu sastāva nostiprināšana. Likums paredz iespēju Satversmes tiesas tiesnešiem pēc desmit gadiem, kad viņu pilnvaras ir beigušās, tomēr palikt valsts sektorā.
"Šeit grozījumos ir iekļauta doma, ka Satversmes tiesas tiesnesis varēs turpināt darbu, ja ir vakance, Augstākajā tiesā, kas ir ārkārtīgi būtiski, tieši tiesu varu stiprinot. Līdz ar to mēs pirmo reizi ar Satversmes tiesas likumu ieviešam to, ka notiek šī rotācija," norādīja Ziemele.
Viņa atzīst, ka grozījumi ir nozīmīgi, tomēr tā ir vakardienas prioritāte. Ir daudz jautājumu, kas saistīti ar Satversmes tiesas attīstību.
Pašreiz Satversmes tiesas lietas neizskata paātrinātā procesā, tomēr šis ir viens no jautājumiem, kas jāapspriež. Satversmes tiesas tiesneši, strādājot darba grupās, arī sapratuši, ka saistībā ar konstitucionālo institūciju savstarpējiem strīdiem līdz galam nav izdomāts, kādai vajadzētu būt Satversmes tiesai. Piemēram, ja ir strīds starp Saeimas mazākumu un vairākumu. Šos un citus jautājumus Ziemele apspriedīs ar Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci (Nacionālā apvienība).
Bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš domā, ka Satversmes tiesā varētu būt vairāk tiesnešu – deviņi pašreizējo septiņu vietā.
Savukārt Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docents Jānis Pleps uzskata, ka septiņi tiesneši ir veiksmīgi strādājuši līdz šim un tas Latvijas izmēram ir sekmīgi rasts risinājums.
Viņam gan ir arī idejas par to, ko Satversmes tiesā vajadzētu mainīt.
"Mēs redzam, ka šobrīd Satversmes tiesas tiesnešu korpusā izteikti dominē akadēmiķi - cilvēki ar pieredzi zinātniskajā darbā, kuri pamatā lielākoties bijuši zinātniskā un akadēmiskā darba veicēji. Ja mēs skatāmies citu valstu pieredzi,
ir būtiski, ka Satversmes tiesas sastāvs ir sabalansēts.
Tur ir gan karjeras tiesneši, gan ilggadēji civildienesta ierēdņi, gan cilvēki juristi ar politiskā darba pieredzi, iespējams, pat ar pieredzi privātajā sektorā. Tas ir būtiski – rast līdzsvarotus, pārdomātus lēmumus, kas nav vienpusēji," sacīja Pleps.
Esošā Satversmes tiesas priekšsēdētāja uzskata, ka likuma grozījumi varētu panākt lielāku cilvēku aktivitāti ieņemt Satversmes tiesas tiesneša amatus, tomēr atalgojums nereti nespēj konkurēt ar privāto sektoru. Endziņam ir pretējs viedoklis.
"Katrā gadījumā es negribētu teikt, ka Satversmes tiesas tiesneša atalgojums nav adekvāts. Katrā gadījumā atalgojumu nevar salīdzināt, kāds bija man, kad es biju Satversmes tiesas tiesnesis un tiesas priekšsēdētājs, ar to, kāds ir šodien," norādīja Endziņš.
Savukārt Pleps atalgojuma jautājumu neuzskata par nozīmīgāko.
"Es joprojām personiski esmu pārliecināts, ka Satversmes tiesas tiesneša darbs ir kalpojums tiesiskajai sistēmai, Latvijai un Satversmei. Tas ir aicinājums un dienests valsts labā, ne tik daudz peļņas vieta," sacīja Pleps.
Viņš uzskata, ka ir pietiekami daudz cilvēku, kas neatteiktos, ja tiktu uzrunāti būt par Satversmes tiesas tiesnesi. Tagad Saeimai priekšā Satversmes tiesas tiesneša meklējumi, jo Ziemele drīzumā sāks tiesneses darbu Eiropas Savienības Tiesā. Kad viņa sāks jauno darbu, nav vēl zināms.
