Krustpunktā

Jānis Reirs: Mediji ir jāatbalsta, vai tad ir cita izeja

Krustpunktā

Nedēļas aktualitātes: Rīgas domes vēlēšanu kampaņas, Covid ierobežojumi mazinās

Garantētā minimālā ienākuma līmenis neatbilst Satversmei. Kādas būs izmaiņas?

Ziemele: GMI problēma nav tikai summa; sistēmā jātaisa pamatīga revīzija

Pēc Satversmes tiesas (ST) sprieduma nepietiks tikai ar mehānisku garantētā minimālā ienākuma līmeņa (GMI) summas palielināšanu, bet nepieciešams izstrādāt konceptuālu un sistēmisku pieeju, diskusijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" uzsvēra ST priekšsēdētāja Ineta Ziemele un tiesībsargs Juris Jansons.

Satversmes tiesa 25. jūnijā lēma, ka GMI, kas šobrīd noteikts 64 eiro apmērā, neatbilst Satversmei. Valdībai ir pusgads laika, lai risinātu šo jautājumu, jo ar jauno gadu apstrīdētā norma vairs nebūs spēkā. Labklājības ministrija (LM) piedāvā GMI palielināt līdz 109 eiro.

Lai Satversmes tiesas spriedumu uzskatītu par izpildītu, būtu jānovirzās no summas meklēšanas, bet jārunā par konceptiem un sistēmisku pieeju, sacīja tiesas priekšsēdētāja.

"Domāju, ka tā ir ļoti nepareiza diskusija. Tiesa nespriež par konkrētām summām. Ja izlasītu spriedumu, tad saprastu, ka tiesa vērtēja vairākus ļoti būtiskus elementus, kas noved līdz rezultātam, līdz atbildei, vai tiesībsarga apstrīdētais regulējums atbilst Satversmei," uzsvēra Ziemele.

Viņa atklāja, ka tiesas sēdē neviens nevarēja pateikt, kam konceptuāli GMI ir paredzēts, kas ar to ir jāsedz - pārtika, apģērbs, minimālie veselības uzturēšanas pasākumi, mājoklis.

"Pirmkārt, nav konceptuālas vienošanās. Satversmes tiesa pateica, ka konceptuāli par to, kur sociālā nodrošinājuma sistēmā šis pabalsts ir un kādā saturā, ir likumdevēju jautājums. Mēs konstatējām, ka likumdevējs nav skaidri pateicis Ministru kabinetam, kam kāda veida maksājums ir jāmeklē, kā tas sistēmiski saistās ar daudzām citām lietām sociālā nodrošinājuma jomā. Otrkārt, atklājām, ka likumdevējs nav konceptuāli lēmis par to, pēc kādiem principiem tiek noteikts minimālo pamatvajadzību segšanai nepieciešamais valsts atbalsts, kāda ir tā metode. Līdz ar to Latvijā ir sanācis tā, kā ir sanācis, ka

tas ir bijis politiskās virtuves jautājums, kas no Satversmes viedokļa vienkārši tā nedrīkst būt. Līdz ar to parādās pašvaldību nevienlīdzība visā griezumā, katrs, kā sapratis, tā darījis," skaidroja Ziemele.

Tiesībsargs Juris Jansons bija vienisprātis ar Ziemeli. Viņš, vēršoties Satversmes tiesā, argumentēja, ka metodoloģijas nav, kā arī mērķis, kam konkrēti pabalsts ir paredzēts, nav skaidrs. "Kopumā jautājums ir par sistēmu," uzsvēra Jansons. 

Viņaprāt, spriedums ir gana izsmeļošs, lai, gudri, viedi rīkojoties parlamenta, valdības un pašvaldību līmenī, varētu uzlabot visu atbalsta sistēmu un nākotnē Satversmes tiesa nebūtu jānoslogo ar līdzīgiem jautājumiem.

Savukārt labklājības ministre Ramona Petraviča ("KPV LV") skaidroja, ka metodoloģija bija izstrādāta pagājušajā gadā iesniegtajā minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanas plānā, kurš tika valdībā konceptuāli atbalstīts. Taču neesot pieticis līdzekļu, lai to īstenotu pilnā apmērā.

Viņa norādīja, ka 15. jūlijā Labklājības ministrija tiksies ar Latvijas Pašvaldību savienību, lai runātu par GMI un trūcīgās personas ienākumu līmeni. 

Taujāta par LM rēķiniem, ko cilvēks var izdarīt ar pabalstu, Petraviča teica, ka pamatvajadzības, kas cilvēkam būtu jānodrošina, ir ēdiens, mājoklis, apģērbs, veselība un izglītība. "Veselība un izglītība visiem tiek finansēta vienādi, savukārt mājokļa pabalstu arī nosaka pašvaldības. Sākotnēji, kad GMI tika ieviests, tas bija domāts nosegt visas šīs vajadzības, bet tad radās mājokļa pabalsts kā jauns atbalsta veids," norādīja Petraviča, uzsverot, ka GMI paredzēts pārtikas un apģērba iegādei. 

"Satversmes tiesa ar spriedumu parādījusi ceļu, pa kuru ir kopīgi jāiet. Labklājības ministrija pagājušajā gadā šo ceļu iezīmēja, kādiem ir jābūt soļiem, plānotajiem pasākumiem, kas ir jādara gan valstij, gan pašvaldībai, lai varētu palīdzēt tiem cilvēkiem, kuriem tas visvairāk vajadzīgs," skaidroja Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Gints Kaminskis.

Vienlaikus Pašvaldību savienības vadītājs piebilda, ka sistēma "nav atrauta no tā, kas notiek valstī ekonomiskajā ziņā". 

Jansons atkārtoja, ka runa nav par summu, bet par mērķi, sistēmu un metodoloģiju. "Beidziet runāt par skaitļiem, par to, ka pagājušajā gadā kaut ko darīja. Es esmu vairāku gadu garumā mēģinājis valdību, parlamentu pārliecināt par sistēmas problēmu, visu laiku tas ir atlikts. Tagad ir Satversmes tiesas spriedums ar ļoti konkrētu, viedu skaidrojumu par vērtībām," uzsvēra Jansons.

Ziemele norādīja, ka Satversmes tiesa, balstoties Valsts kontroles atzinumā, atkārtoja, ka visai sociālās drošības sistēmai ir jābūt efektīvai, optimālai, pietiekamai. "Nevar būt, ka kādam ienāk prātā veidot kaut kādu pabalstu un tas tiek pieņemts.

Ir jātaisa pamatīga revīzija, jo ir līdzekļi, kurus tur vajag ieguldīt, un līdzekļi, kurus tur nevajag ieguldīt," uzsvēra Ziemele.

Tikmēr Petraviča norādīja, ka priekšlikumi, kuri valdībā tiks iesniegti, jau ir sagatavoti. 

KONTEKSTS:

Satversmes tiesa  25. jūnijā atzinusi, ka pašreizējais valstī noteiktais garantētā minimālā ienākuma līmenis, kas ir 64 eiro mēnesī, neatbilst Satversmei.

Lietas pieteikumu tiesā iesniedzis tiesībsargs Juris Jansons. Viņš uzskata, ka pabalsts ir pārāk mazs, lai nodrošinātu pārtiku, mājokli un citas pamatvajadzības.

GMI ir pabalsts trūcīgām personām. Personas ienākumiem kopā ar pabalstu ir jāsasniedz šis minimālais ienākumu līmenis. 

GMI līmenis vienai personai iepriekš bija 53 eiro mēnesī, bet no šī gada janvāra valdība to palielināja līdz 64 eiro. Tiesībsargs norādīja, ka, lai gan pabalsts palielināts, tas tomēr nenodrošina personām cilvēka cienīgu dzīvi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti