Ādažu sociālā dienesta vadītājas kabinetu pirmdien, 19.decembrī, aizņēmuši neskaitāmi sainīši, ko sarūpēt palīdzējuši vietējie uzņēmēji. Kad visi gardumi sapakoti, rūķi dodas ikgadējā braucienā pie novada vientuļajiem vecajiem ļaudīm un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, lai kaut uz mirkli iedegtu viņu acīs svētku prieku.
Šāda tradīcija Ādažos aizsākta pirms 21 gada.Paciņu skaits gan esot praktiski nemainīgs, apmēram divi simti, bet saņēmēju loks mainās. „Mūsu pagastā kļūst mazāk trūcīgo un maznodrošināto cilvēku šobrīd, bet vairāk parādās cilvēki ar invaliditāti. Arī mazo bērniņu ar invaliditāti ir vairāk,” norāda Ādažu novada Sociālā dienesta vadītāja Ieva Roze.
Visvairāk Ziemassvētku vēstnešus gaida vientuļie pensionāri, un, lai gan uzkavēties šeit nākas mazliet ilgāk, tas ir emocionāls brīdis gan dāvinātājam, gan saņēmējam. „Pēc šāda brauciena paliek tāda gandarījuma sajūta, jo padarīts labs darbs,” saka Ziemassvētku rūķis Ivo.
91 gadu vecā tēlniece Ēvi Upeniece teic, ka no vientulības arī svētkos paglābjot darbs, bet visskaistākie Ziemassvētki bijuši bērnībā. „Bērnībā, bērnībā.. kad vectētiņš un vecmāmiņa vēl bija dzīvi, viņiem bija skaista istaba un skaista egle bija... un tad igauņu biedrībā Ziemassvētkos es biju, kad vēl biju pa visam maziņa, un tā man palikusi atmiņā,” stāsta tēlniece Ēvi Upeniece.
Sirmā kundze satraucas, ka „no galvas izskrējis” dzejolītis, ko bija sagatavojusi Ziemassvētku rūķim, bet priecājas par labiem kaimiņiem, kas palīdzējuši, kad pirms dažiem gadiem uguns liesmas pilnībā nopostīja māju un iedzīvi. Arī visiem pensionāriem Ziemassvētkos tēlniece novēl nevis laimi vai veselību, bet gan sirsnīgus un atsaucīgus kaimiņus.
