Rīgā daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem jāinteresējas par to pie sava apsaimniekotāja, citās pilsētās tas notiek sistemātiski, tāpat ir iespējams to nodot šķeldai vai nogādāt uz kādu no briežu dārziem, kur par eglīti priecāsies dzīvnieki.
Raizes par to, kā atbrīvoties no Ziemassvētku rotas nav tiem, kas eglīti iegādājušies podiņā. Tad tā pēc svētkiem rūpīgi jāatbrīvo no rotājumiem un jānovieto vēsā vietā, un jāpievērš uzmanība, lai tai pietiek mitruma. Šādi par to rūpējoties, tai vajadzētu labi justies līdz pat pavasarim, kad to varēs iestādīt. Bet pretēji ir ar cirstajām eglītēm. Janvārī tām jau sāk birt skujas un jāsāk domāt par veidu, kā no tām atbrīvoties.
Privātmāju īpašniekiem ir daudz variantu, ko ar to darīt, bet citādāk ir tiem, kas dzīvo dzīvokļos. Atkritumu konteineros eglītes likt nedrīkst, norāda atkritumu apsaimniekotāji, jo eglītes aizņemtu pārāk daudz vietu.
Piemēram, Rīgā, ņemot vērā, ka ir daudz un dažādi namu apsaimniekotāji, nav vienotas sistēmas, kā iedzīvotājiem no Ziemassvētku eglītēm atbrīvoties.
Tomēr sistēma gadu laikā ir izstrādāta tajos mājokļos, kurus apsaimnieko “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP).
“Mēs esam vienojušies ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu, ka “Rīgas namu pārvaldnieka” klienti bez papildu maksas eglītes var atstāt konteineru laukumos un tiks nodrošināta šo eglīšu izvešana. Tas ir jāizdara līdz 28. janvārim. Un šajā laikā eglītes tiks izvestas,” stāsta RNP pārstāvis Krists Leiškalns.
Šīs eglītes tiks izmantotas dzīvnieku barošanai, kurināšanai vai arī noglabātas kā zaļie atkritumi, stāsta Leiškalns. Tikmēr jau otro gadu pēc vienotas sistēmas iedzīvotāju eglītes savāc Daugavpilī. Šeit ir izveidots pat eglīšu savākšanas maršruts,
“Sākot jau no nākamās nedēļas, pirmdienas, 7. datuma līdz 18. janvārim, mēs esam nolēmuši, ka iedzīvotāji ir tiesīgi bez maksas atstāt savas eglītes pie atkritumu konteineriem, kuras tad atkritumu apsaimniekotājs ar atsevišķu autotransportu arī savāks,” stāsta Daugavpils Komunālās saimniecības pārvaldes vides inženieris Kaspars Laizāns.
Daugavpils iedzīvotāju eglītes arī netiek vienkārši noglabātas atkritumu poligonos – tās izmanto kādas pašvaldības skolas – Zemgales vidusskolas apkurei.
“[Eglītes] tad tālāk tiks izmantotas pārstrādei, respektīvi, siltumenerģijas iegūšanai un skolas apkurei. Domāju, ka tā ļoti būtiska daļa nav no skolas apkures sezonai nepieciešamā šķeldas ietaupījuma, bet tieši no ekoloģiskā viedokļa tas ir ļoti pareizi,” pārliecināts ir Laizāns.
Tāpat šogad Rīgā, pierīgā, Siguldā un Kurzemes reģionā par maksu, kas ir no 2 līdz 2,5 eiro par eglīti, tās ir gatavs savākt atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums “Eco Baltia”. Kā stāsta uzņēmuma operatīvā direktore Ance Saulīte, visvienkāršāk to ir izdarīt tajās pašvaldībās, kurās uzstādīti bioloģisko atkritumu konteineri, kā, piemēram, Mārupē un Ādažos, kur tās sazāģējot var atstāt tiem blakus.
“Lai šīs eglītes nenonāktu kopējos atkritumos un nonāktu poligonos kopā ar bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem. Protams, tad ir jālūdz iedzīvotājiem būt pacietīgiem, ka tās eglītes tur arī pastāvēs. Tas nebūs tā, ka uz sitiena varēs aizbraukt katrai eglītei pakaļ. Tie būs tādi plānveida maršruti reizi nedēļā,” skaidro Saulīte.
Bet tie, kam ir savs transports un kuri nevēlas, lai eglītes nonāk atkritumu poligonos, tās var nogādāt arī dzīvniekiem un par to īpaši priecīgi būs briežu dārzi.
Kā stāsta pierīgā esošā “Zoo Brieži” vadītāja Signe Utāne, viņi no vēl zaļām, sulīgām un nenobirušām eglītēm arī šogad aicina iedzīvotājus atbrīvoties tās atvedot viņiem. Sazinoties tās var vest katru dienu, tomēr janvāra otrajās brīvdienās tur gaidāms īpašs pasākums – zaļo egļu dienas.
“Janvāra otrajās brīvdienās, pēc Zvaigznes dienas, arī Pareizticīgo Ziemassvētkiem, tāpēc arī tāda datuma izvēle, 12. un 13. janvāris, “Briežos” tiks gaidītas vēl zaļas, saglabājušās eglītes,” stāsta Utāne.
Ar atvestajiem egļu zariem mieloties varēs vairāk nekā simt saimniecības “Brieži” dzīvnieki – ne tikai stirnas, bet arī citi, kuri no zaļajām eglēm uzņems daudz vērtīga.
“Dzīvnieki labprāt ēd eglītes, egļu skujas, arī mizu tieši ziemā. Jo ziemā vērtīgo, bioloģiski aktīvo vielu koncentrācija skujās, gan egļu, gan priežu, ir īpaši augsta. Skujas satur vērtīgas antibakteriālas, pretmikrobu iedarbību vielas, kuras dzīvnieki ļoti novērtē. Uzkrāj būtībā visam gadam krājumu, uzēdot pa ziemu šīs skujas,” skaidro Utāne.
Bet Rīgas Zooloģiskajā dārzā iedzīvotāju eglītes nogādāt nevar, stāsta Zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns.
Tur gan nelielā skaitā nonāk tirgotāju kociņi, kuri svētkos nav atraduši saimnieku.
“Nevācam eglītes no iedzīvotājiem, jo tās eglītes jau ir sakaltušas, tās skujas jau birst nost. Būtībā tas kociņš jau ir pārvērties par malciņu. Mums savukārt to eglīti vajag veselu, svaigu, zaļu un tādu, kas tiešām varētu būt garšīga dzīvniekam. Un tad pie mums nonāk tās eglītes, kas nav tikušas izmantotas, no tirgus plačiem,” skaidro Lielkalns.
Šīs eglītes tālāk nonāk gan pie briežiem un stirnām, gan arī kamieļiem, zebrām un citiem zirgveidīgajiem. Tāpat Lielkalns atklāj, ka pie kāda egļu zara, ar ko paspēlēties, tiek arī lūši un lauvas.
