Kopumā nedēļā vidēji radio klausās 84,9% jeb 1 307 000 Latvijas iedzīvotāju šajā vecuma grupā.
2021.gada ziemas un pavasara laikā viens radio klausītājs vidēji dienā radio klausīšanai veltījis četras stundas un sešas minūtes. Lielākā klausīšanās laika daļa ir radio stacijai "Latvijas Radio 2", kura ieguvusi 20% no kopējā radio klausīšanās laika. Otrajā vietā ierindojas "Radio Skonto" ar 12,1% lielu klausīšanās laika daļu un trešajā vietā - radio stacija "Latvijas Radio 1" ar 10% lielu klausīšanās laika daļu.
Šī gada ziemas un pavasara periodā ikdienā visklausītākās radio stacijas ir "Latvijas Radio 2", kuru klausījās 14,1% jeb 217 000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem, tad seko "Radio Skonto" ar 10,2% jeb 158 000 klausītāju un "Latvijas Radio 1", kuru vismaz reizi dienā klausījās 8,8% jeb 136 000 klausītāju.
"Kantar" mediju pētījumu klientu vadītāja Solvita Kronberga atklāja, ka šajā pētījuma periodā radio ik dienu klausījušies vidēji viens miljons 12 000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem, kas ir par 0,3% procentpunktiem jeb 13 000 klausītāju mazāk nekā pirms gada ziemas un pavasara periodā.
Salīdzinot radio staciju klausīšanās paradumus dažādās klausīšanās vietās dinamikā ar situāciju pirms gada, šajā pētījuma periodā mājās kādu no radio stacijām klausījās 34,9% jeb 537 000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem, un tas ir par 2,1 procentpunktu vairāk klausītāju nekā pirms gada ziemas un pavasara periodā. Savukārt automašīnās radio ik dienu klausījās 36,6% jeb 563 000 iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem, un tas ir par 1,1 procentpunktu mazāk kā 2020.gada atbilstošā pētījuma periodā.
Tikmēr darbā diennakts laikā kādu no radio stacijām klausījās praktiski tikpat daudz - 13,1% jeb 202 000 Latvijas iedzīvotāju, un tas ir vairāk par 0,1 procentpunktu nekā pirms gada attiecīgajā laika periodā, sabiedriskās vietās radio klausījās 3,4% jeb 53 000 klausītāju un tas ir par 0,5% procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš šajā periodā. Kritums arī esot citās klausīšanās vietās, piemēram, ciemos, kur radio klausījušies vien 1,8% jeb 28 000 klausītāju, kas ir par 1,4% procentpunktiem klausītāju mazāk kā pirms gada ziemas un pavasara mēnešos.
To, ka pēdējo sešu mēnešu laikā radio klausītāju skaits mājās palielinājās un citās vietās ārpus mājām to skaits samazinājās, esot iespējams izskaidrot ar ieviesto ārkārtējo situāciju un ierobežojumu turpināšanos Covid-19 izplatības dēļ, kad veikalu, izklaides, sabiedrisko ēdināšanas vietu apmeklējumi un ciemošanās tika ierobežota, un arī radio klausīšanās šādās vietās nevarēja notikt vai notika stipri ierobežoti.
Mājās radio klausīšanās gan pieaugusi, bet konkurencē ar citiem mediju veidiem, radio klausīšanās mājās nepalielinājās tik ievērojami, kā tā samazinājās citviet, skaidroja Kronberga.
Salīdzinot radio klausītāju demogrāfiskas grupas, kas pēdējo sešu mēnešu laikā vismaz reizi dienā ir klausījušies kādu radio staciju, ar situāciju pirms gada, tika atzīmēts, ka mājās mazliet pieaugusi radio staciju klausīšanās vīriešu vidū. Ārpus mājām vīrieši mazāk klausījās radio vismaz reizi dienā, bet darbā vīrieši klausījās radio tikpat daudz kā pirms gada attiecīgā periodā.
Savukārt sieviešu vidū kādu no radio stacijām ik dienu klausījās mazāks sieviešu skaits, bet reizē sievietes mājās sākušas vairāk klausīties radio nekā pirms gada.
Apskatot radio klausīšanos sešu reģionu dalījumā, Rīgā, Pierīgā un Zemgalē radio ik dienu klausījās mazāks skaits iedzīvotāju nekā pirms gada sešu mēnešu periodā, bet Vidzemē, Kurzemē, Latgalē - šo klausītāju skaits palielinājās.
Rīgā radio stacijas klausījās mazāks iedzīvotāju skaits nekā pirms gada visās iespējamās klausīšanās vietās, savukārt Pierīgā audzis iedzīvotāju skaits, kuri radio klausās mājās, bet darbā, automašīnā, sabiedriskās un citās klausīšanās vietās tas ir samazinājies. Vidzemē iedzīvotāju skaits, kas atbildēja, ka klausījās mājās radio vismaz reizi dienā, pieauga, bet automašīnā, citās sabiedriskās vietās radio klausītāju bija mazāk kā tas bija pirms gada.
Kurzeme bijis vienīgais no reģioniem, kur palielinājās to iedzīvotāju skaits, kas automašīnās klausījās radio, kas nozīmē, ka kustība pa reģionu ir bijusi lielāka kā citos reģionos, kuros radio klausīšanās automašīnās ir kritusi, uzskata pētījuma veicēji.
Tikmēr Zemgalē darba vietā un mājās esošo radio klausītāju skaits pieauga, bet pārējās vietās tas samazinājies. Latgalē ievērojami saruka to klausītāju skaits, kuri ik dienu klausījās radio automašīnā, bet pieauga to skaits, kas klausījās mājās.
Attiecīgi pētnieki secinājuši, ka valstī ieviestie ierobežojumi ietekmējuši radio klausīšanās paradumu.
Pētījumā tika iekļautas kopumā 30 radio stacijas. Pētījums norisinājās no 2020.gada 1.decembra līdz 2021.gada 31.maijam. No kopējās 4505 aptaujāto izlases 72,1% jeb 3246 respondenti tika aptaujāti ar telefona interviju metodi un 27,9% jeb 1259 respondenti piedalījās aptaujā internetā.
