Beidzot uz laiku novērsta kritiskā situācija Grebņevā – norādīja brīvprātīgie no biedrības "Tavi draugi", kas jau trīs mēnešus darbojas palīdzības punktā ukraiņiem. Viņi ir gandarīti, ka jau vairākas dienas kara bēgļi, ilgstoši gaidot transportu, var sasildīties, uzlādēt viedierīces un gūt pajumti ziemas apstākļiem piemērotā teltī. Atbalsts tam gan gūts no sabiedrības, nevis valsts puses.

Biedrības "Tavi draugi" pārstāve Monta Vecozola norādīja: "Privāta iniciatīva, privāta palīdzība. Tas gan nav īsts ziedojums. Mums telts ir aizdota, mums tā ir jāatdod atpakaļ. Tikmēr mēs meklēsim finanses un risināsim, vienkārši pirksim paši. Silene, piemēram, ir samērā maz noslogots punkts, tur tiek galā ar kemperi, Terehovā arī lielie autobusi nav tāda izteikta specifika."

Savukārt biedrības "Tavi draugi" brīvprātīgā Inga Zagorska stāstīja: "Protams, lielais iztrūkums līdz šim bija šāda  apsildāmā telts, jo mēs ar savu aprīkojumu nespējām vairāk sasildīt ukraiņus. Personīgās sajūtas ir gana liela vilšanās sistēmā. Laikam no valsts vairs nevajag neko, tikai lai neizmet mūs ārā no šejienes."

Palīdzēt ukraiņiem, kas kara dēļ spiesti pamest mājas, ziemā kļūst arvien izaicinošāk, gan emocionāli uzklausot pieredzi, gan fiziski veicot vairāk darba un risinot tehniska rakstura problēmas.

Vecozola stāstīja: "Ļoti liela sala gadījumā atkal viss izsalst, vienmēr var nokūpēt kāds pagarinātājs, var rasties cita veida traucējumi. Mums ir pazudusi arī elektrība gandrīz uz pusdienu. Pagājušajā nedēļas nogalē sākās sniegputeņi, un tad meitenes principā pusi no laika vismaz – un vēl vairāk – vienkārši tīrīja sniegu. 

Zagorska piebilda: "Iepriekšējā maiņā bija ģimene: mamma, tētis un astoņi bērni no pieciem mēnešiem līdz 17 gadiem, un viss, kas viņiem bija mugurā, tas arī bija viss, kas viņiem ir līdzi. Ieradās vīrietis, kurš ir tādā vieglā vasaras apģērbā, tātad policija viņu no Krievijas puses bija atvedusi uz robežu. Oficiāli viņš ir deportēts no Krievijas."

Deportētais Maksims Ukrainā nav bijis astoņus gadus, viņam nav telefona un trūkst priekšstata par mājās notiekošo. Palīdzības punktā šis ir pirmais šāda veida gadījums, turklāt vīrietis cer atgriezties Žitomirā pie ģimenes.

Ukrainas pilsonis no Krievijas Maksims sacīja: "Dokumentus atdeva un viss – ej. Teica, lai šurp atnāku un te palīdzēs ar padomu. Protams!  Tas [palīdzības punkts] ir visiem cilvēkiem vajadzīgs!"

Maksims atzina, ka attieksme pret viņu kā ukraini Krievijā bija ļoti slikta, norādot: "Es neieteiktu pat pret suņiem tā izturēties."

Ziemai pieņemoties spēkā, atbalsta punktos ukraiņiem trūkst arī palīgu. Brīvprātīgie ļoti cer, ka aktīvāk iesaistīsies tieši tuvējās apkārtnes iedzīvotāji, kam transporta izmaksas un iespēja darboties īsākas maiņās ir lielāka nekā tiem, kas šurp brauc no Rīgas mēnesī vismaz divas reizes uz vairākām diennaktīm. Tāpat aizvien svarīgi ir arī ziedojumi.

Zagorska atzīmēja: "Siltais apģērbs, zābaki, zeķes, cimdi, zupas. Uzvāriet katliņu, atvediet pie mums – tēju vai šķīstošo kafiju. Tās ir tās lietas, kas iet visātrāk un sasilda visātrāk. Ir ziema. Mēs slimojam paši, un cilvēku resurss ir tiešām tas, kā mums ļoti pietrūkst."

Projektu par pierobežas palīdzības punktu ukraiņiem uzturēšanu līdzfinansē organizācija "PSPM" no Polijas, un pagaidām stabilu atbalstu tā ir gatava nodrošināt līdz nākamā gada martam.