Austrumu slimnīcas Traumatoloģijas un ortopēdijas klīnikas vadītājs, ķirurgs Andris Vikmanis secina - gājēji zina, ka viņiem ir priekšroka, un kļūst neuzmanīgi. Savukārt vadītāji pat gribēdami nevar nobremzēt, ja gājējs izlec auto priekšā pēdējā brīdī. Īpaši pašlaik, kad ceļi ir slideni.Tajā pašā laikā situācija uzlabojoties, jo vēl nesen klīnikā bijusi vesela palāta tieši uz pārejām notriektajiem gājējiem.
Tomēr astoņi notriekti cilvēki nedēļas laikā ir liels skaits, norāda ārsts.
Pēdējie divi cietušie Austrumu slimnīcā ievesti aizvadītajā diennaktī. Visi pacienti guvuši smagas politraumas tieši uz gājēju pārejām Rīgā. Cietušo pieplūdumu ārsts skaidro ar laika apstākļiem un tumšajiem vakariem: „Tās ir skeleta traumas, dažādi lūzumi kājās un kombinējās ar galvas traumām un vēdera orgānu bojājumiem. Tas notiek uz gājēju pārejām, paši ļaudis neko nesaka, jo, kad šeit ierodas, viņi ir šokā un viņiem sāp. Tas ir gan fizisks šoks par traumu, kura atstās sekas uz mūžu, un arī morāls šoks, ka kas tāds noticis, šķērsojot gājēju pāreju.”
Arī Valsts policijā apliecina, ka iestājoties tumšajam laikam ceļu satiksmes negadījumos krietni biežāk cieš tieši gājēji. Arī aizvadītajā nedēļā policija ziņoja par notriektu 10 gadus vecu meiteni uz gājēju pārejas Laimdotas un Biķernieku ielas krustojumā, kur autovadītājs pametis notikuma vietu pēc negadījuma.
„Te var runāt par autovadītāja iespējamu neuzmanību vai nevērību. Ja runa ir par neapgaismotām gājēju pārējām, kas atrodas kaut kur nomaļākās vietās vai ārpus apdzīvotām vietām, tad auto vadītājs ne vienmēr var savlaicīgi pamanīt gājēju. Te ir jābūt abpusēji uzmanīgiem. Īpaši diennakts tumšajā laikā jāatgādina, ka pārvietojoties pa neapgaismotām teritorijām un šķērsojot ielu mazapgaismotās vietās, jālieto atstarotājs,” norāda policijas pārstāvis Dairis Anučins.
Tāpat Valsts policijā secina, ka daļa iedzīvotāju pēc traumu gūšanas policijā nemaz nevēršas. Ja autovadītājs nav pēc negadījuma sazinājies ar policiju, tad to aicina darīt pašus gājējus vai aculieciniekus.
