Pagājušonedēļ Rēzeknes slimnīcā mirušā Afganistānas pilsoņa nāve būs jāizmeklē. Tā "Delfi TV" izteicies Valsts prezidents Egils Levits. Biedrībā "Gribu palīdzēt bēgļiem" zina stāstīt, ka otram reizē ar nu jau mirušo Afganistānas pilsoni Latvijā nokļuvušajam afgānim draud vairākas amputācijas. Kopumā Rēzeknes slimnīcā decembrī stacionēti pieci no robežas atvesti pacienti, taču Daugavpils reģionālajā slimnīcā – deviņi.
SIA "Daugavpils reģionālās slimnīcas" vadītājs Gregorijs Semjonovs sacīja: "Pārsvarā tie ir apsaldējumi, krietnas pakāpes apsaldējumi. Bija viens bērns, bet bērns bija vairāk saaukstējies, iestājās mūsu Bērnu nodaļā. Visi pārējie bija gados jauni vīrieši, kas novirzīti uz Traumatoloģijas nodaļu ar apsaldējumiem."
Biežāk gan slimnīcā īslaicīgi nonāk ar vajadzībām veikt kādus izmeklējumus. Vasarā slimnīcā nonācis arī kāds Daugavpils izmitināšanas centra iemītnieks, kas savainojies, cenšoties no slēgtā režīma iestādes izbēgt. Centrā šo gadījumu apstiprināja, taču vērtēja to kā aizturēto "neveiksmīgu joku", kas neraksturo kopējo noskaņojumu iestādē.
Valsts robežsardzes aizturēto ārzemnieku centra "Daugavpils" pārstāvis Artūrs Garevičs-Jurevičs norādīja: "Tagad, kad cilvēki nāk no tā meža, no tā aukstuma ar apsaldējumiem, viņi redz, ka te viņiem palīdz, reāli viņi nāk pretī – mēģina palīdzēt un komunicēt. Pirmkārt, tika uzņemtas ģimenes, to varēja novērot decembra sākumā, ka gandrīz 100% plūsma bija ģimenes ar maziem bērniem. Bet tagad ir tā, ka tie ir vairāki jauni vīrieši līdz 40 gadiem."
Centra kapacitāte – 84 vietas – neesot pārslogota, aizturēto skaits nemitīgi mainās. Iestādes pārstāvis lēš, ka vidēji patvēruma meklētāja statusu pieprasījušie te uzturas divus mēnešus. Migrantiem gan uz robežas, gan centros cenšas palīdzēt arī vairākas nevalstiskās organizācijas.
Piemēram, biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" projektu vadītāja Ieva Raubiško sacīja: "Problemātiska ir tieši bērnu aizturēšana ar vecākiem. Šodien arī ģimene, vaicāta par vajadzībām, uzreiz jautāja, vai viņu bērni varētu iet skolā, vai ģimene varētu darīt arī ko citu, nekā tikai uzturēties mītnē, kas atgādina cietumu."
Kopumā gan biedrībā uzsvēra, ka lielākās bažas rada nevis apstākļi centros, bet tas, ka daudzi līdz tiem nonāk novēloti. Lai gan pieeja "zaļajai"robežai liegta, Latvijas, Lietuvas un Polijas brīvprātīgie cenšas sazināties ar migrantiem. Daudzi uz robežas atrodas vairākas diennaktis badā, vēl citiem aptrūkstas ikdienā akūti nepieciešamo zāļu.
Raubiško pauda: "Tāpat arī ir ziņas no ģimenes, kurā bērni vairs nevarēja paiet. Kopā atradās mežā dažādās pusēs astoņas dienas. Nu, es gribētu teikt, ka tas ir nepieņemami."
Biedrībā atgādināja, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesā pret Latviju vēl pērn iesniegta lieta, kurā vairāki kurdu tautības pārstāvji sūdzējušies par to, ka atkārtoti un vardarbīgi atgrūsti no robežas, kā arī viņiem liegta piekļuve patvēruma meklētāja statusa izskatīšanas procedūrai. Tiesa sākotnēji īslaicīgi noteica pagaidu regulējumu, bet spriedums vēl nav pieņemts. Līdzīga apsūdzība tiek gatavota arī iesniegšanai Latvijas prokuratūrā.
KONTEKSTS:
Pagājušā gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ieradušies no Irākas.
Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu.
Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu.
Pirmo reizi valdība ārkārtējo situāciju četrās administratīvajās teritorijās – Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novadā, Daugavpils pilsētā – uz Baltkrievijas robežas izsludināja no 2021. gada 11. augusta līdz 10. novembrim. Pēc tam tā vairākas reizes tikusi pagarināta. Tagad ārkārtējā situācija būs spēkā vēl vismaz līdz 10. februārim.
