Anastasija mācās 11. klasē un vaļsirdīgi atzīst, ka vēl vēlas vasaru, bet ir priecīga atgriezties arī skolā, jo mācības kopumā negarlaiko. Šī ir mazākumtautību skola un, kā zināms, tad viena no mācību satura reformām šogad skar tieši šīs izglītības iestādes. Proti, sākumskolā vismaz pusei mācību stundu jānotiek valsts valodā.
Savukārt 7. līdz 9. klašu posmā ne mazāk kā 80% no satura jāmāca latviešu valodā. Par to, vai tas ir apgrūtinoši, bērnu domas dalās.
Gaitenī ar divām ziedu vāzēm rokās uz nelielu sarunu piestāj arī latviešu valodas un literatūras skolotāja Dace Lukase. Jautāta par satura reformām un pārējām izmaiņām, viņa sacīja, ka šajā jautājumā viņu nekas nesatraucot.
Vēlāk skolēni pulcējas pagalmā Zinību dienas svētku līnijā, kur ar valsts himnu un svētku uzrunām pedagogi atklāj jauno mācību gadu.
Vērtējot dažādās satura reformas, Rīgas 22. vidusskolas direktore Irina Romanova stāsta, ka personāls tam ir gatavs: "Ziniet, es neteiktu, ka tas ir kaut kas īpašs, kaut kas svešs. Protams, tas ir izaicinājums sākumskolas klasēs, nezaudējot pasniegšanas kvalitāti, iekļaut latviešu valodu skolas ikdienas dzīvē, jo 50 uz 50 mēs sākam mācīt krieviski un latviski."
Taču direktore apstiprina tendenci par skolotāju trūkumu valstī, jo arī šeit
līdz pēdējam brīdim šķitis, ka pietrūks pedagogu, bet galu galā 1. septembrī darbu sāka trīs jauni skolotāji.
To vidū sociālo zinību un ekonomikas skolotāja Indra Gaivere no "Iespējamās misijas".
"(..) Tas ir tāds izaicinājums tieši man personiski, redzēt, ko es varu, kādu ieguldījumu es varu sniegt izglītības sistēmai Latvijā," saka Gaivere.
Kopumā valstī šogad mācību gadu sāk 215 000 skolēnu un, kā ziņots, kopumā Latvijā jaunajā mācību gadā brīvas ir aptuveni 500 pedagogu vakances. Daļa no tām gan piedāvā nepilnas slodzes darbu.