Piecos gados kopš Krievijas agresijas sākuma Ukrainu ir apmeklējuši Latvijas brīvprātīgie, žurnālisti, kuri turpina interesēties par Ukrainas likteni. Karš Ukrainā nav romantika, tās ir sāpes un ciešanas, adrenalīns uz vājprāta robežas – savā pieredzē dalījās frontes aculiecinieki.
Žurnālists Atis Klimovičs, kurš daudzkārt ir ziņojis no Ukrainas austrumiem, ir viens no tiem, kurš blakus saviem profesionālajiem pienākumiem vairākkārt ir iesaistījies arī labdarībā, palīdzēdams gan karavīriem – desantniekiem, gan ukraiņu bērniem,
“Es esmu organizējis palīdzības savākšanu ukraiņu bērniem, kuru tēvi ir krituši Donbasā, atvairot iebrucējus. Jāteic, ka esmu bijis ļoti patīkami pārsteigts par mūsu tautiešu atsaucību un izpratni, ka mums ir jāpalīdz šiem ar lielu nelaimi saskārušamies cilvēkiem. Tās bija gan rotaļlietas, gan daudz labu drēbīšu,” stāstīja Klimovičs.
Palīdzību Ukrainai Latvijā regulāri sniedz vairākas organizācijas. Viena no tām ir “SOS palīdzība Ukrainas armijai”. Viens no tās dibinātājiem Gatis Priede stāstīja – viņam un domu biedriem apnika lasīt šausminošos komentārus internetā un gribējās rīkoties.
“Sākām ar to, ka pašā kara sākumā Ukrainas armijai akūti un stihiski trūka pavisam elementāru lietu – formu, termoveļas, apavu, pārtikas un dažādu militāru lietu, ko drīkst izvest. Tagad tās kļūst mazāk aktuālas. Tagad vācam līdzekļus nakts redzamības iekārtām, termo kamerām, un tagad viens no mērķiem ir savākt līdzekļus datoram, ar ko var vadīt bezpilota lidaparātu,” stāstīja Priede.
Ziedotāji, kā atzina Gatis Priede, ir visplašākā sabiedrība - esošie, bijušie karavīri, zemessargi, pensionāri, cilvēki, kuri vienkārši uzgājuši biedrības aktivitātes internetā, sociālās saziņas vietnē “Facebook”.
Cik ilgi - tomēr ir jautājums, ko sev uzdod arī ziedotāji, jo Krievijas agresijai Ukrainā neredz gala.
“Kamēr Putins un Krievijas valdība nevēlēsies mieru, tikmēr miera Ukrainā nebūs, jo agresors ir Maskavā, nevis Kijevā,” sprieda politologs Alekss Grigorjevs.
Arī šķelšanās rietumvalstu vidū, kā izturēties pret Krieviju, proti, vienu dienu sankcijas, citu dialogs, politologa ieskatā agresora dzīvi dara vieglāku.
