2018. gadā neilgi pirms 13. Saeimas vēlēšanām laikā no janvāra līdz jūlija vidum partijas no privātpersonām ziedojumos saņēma vairāk nekā 1,3 miljonus eiro. Līdzīgā laika posmā pirms 12. Saeimas vēlēšanām – virs 2,4 miljoniem eiro.
Līdz ar valsts finansējuma piešķiršanu partijām ziedojumu apjoms samazināts un tie sarukuši trīskārtīgi. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs par ziedojumiem šajā gadā apkopojis datus līdz 13. jūlijam. Šajā laikā partijas ziedojumos saņēmušas 432 835 eiro.
Tā gan ir tikai daļa no partiju kopējās kases, uzsvēra sabiedrības par atklātību "Delna" pētniece Agnija Birule. Modelis, kurā Saeimas vēlēšanās vismaz 2% ieguvušās partijas iegūst palielinātu valsts finansējumu un līdztekus partijām ierobežoti privātpersonu ziedojumi, sevi attaisnojis daļēji, vērtēja pētniece.
"Mums savā ziņā ir grūti iedomāties, ka ziedojumu ierobežošana politiskajām partijām pati par sevi varētu novērst partiju vēlmi un iespēju veidot melnās kases. Tāpat publiski izskanējis, ka kopš valsts finansējuma palielināšanas partijām partiju biedru skaits dažām partijām palielinājies, bet vairākām samazinājies. Arī no šāda skatu punkta reforma sevi nav attaisnojusi, jo viens no tās mērķiem bija vairot partiju aktīvo biedru skaitu," stāstīja Birule.
KNAB apkopotie dati liecina, ka šajā gadā lielākos ziedojumus – vairāk nekā 54 000 eiro – saņēmusi Liepājas partija. Maksimālo iespējamo summu – 20 minimālās mēnešalgas vai 10 000 eiro – partijai ziedojuši tās vadītājs, kādreizējais Liepājas mērs Uldis Sesks, restorānu biznesmenis Aloizs Norkus, ar "UPB" koncernu saistītie Uldis Pīlēns, Madara More, Oskars Mors un Anita Antona. Šie ziedojumi reģistrēti īsā laikā jūnija vidū.
Maksimālo ziedojuma summu – 10 000 eiro – no viena ziedotāja vēl saņēmusi arī partija "Latvija pirmajā vietā" no partijas vadītāja biznesa partnera Jāņa Maršāna. Nedaudz mazākas summas šai partijai ziedojuši Šlesers un Vilis Krištopans.
Visvairāk ziedojumu saņēmušo partiju lokā ir arī "Latvijas attīstībai", "Progresīvie, "Vienotība" un "Konservatīvie".
To, ka ziedojumi aptver mazāko daļu partiju līdzekļu un politisko organizāciju finansēšanas sistēma nav ideāla, uzsvēra arī Rīgas Stradiņa universitātes profesore politoloģe Ilga Kreituse. Turklāt Politisko partiju finansēšanas likums pat neizskata iespēju, ka partija varētu būt arī saimnieciskās darbības veicējs, izdevējs vai tamlīdzīgi.
"Mēs ļoti primitīvi uztveram visu partiju darbību, naudas ziņā tās nodrošina vai nu valsts, vai privātie ziedotāji. To, ka pati partija varētu nodrošināt iekšējo darbību un pati sevi nodrošināt, tam Latvijā netiek pievērsta uzmanība. Es ieteiktu skatīties uz partiju finansēšanas modeli Norvēģijā, kur striktāk sadalīti naudas iegūšanas veidi un kur partijām atļauta arī saimnieciskā darbība, lai iegūtu sev līdzekļus," stāstīja Kreituse.
Sabiedrības par atklātību "Delna" ieskatā – partiju finansēšanas sistēmā turpmākajos gados nepieciešamas plašākas izmaiņas.
"Finansējuma sasaiste ar politiskajām partijām var būt kā risinājums, bet tam ir jābūt kompleksam mehānismam. Piemēram, [valsts] finansējumu iegūst ne tikai nacionālā līmenī, bet arī reģionālajām partijām. Nākotnē varētu domāt par to, ka finansējumu partijām sasaista ar to biedru skaitu vai biedru naudas maksājumu skaitu. Tas labāk parādītu, cik liela ir partija, cik tā spējīga, cik daudz cilvēku aiz tās stāv, iestājas par tās aktīvo darbību un tā tālāk," skaidroja Birule.
KONTEKSTS:
Finansējums partijām no valsts budžeta no 2020. gada pieauga sešas reizes. Vienlaikus ar likumu desmit reizes tika samazināts privāto ziedojumu apjoms partijām, kas arī bija iemesls partiju dāsnai finansēšanai no valsts budžeta. Partijām tika atvēlēti 4,5 miljoni eiro.
Šā gada pavasarī, vadoties no partijas "KPV LV" (tagad partija "Par cilvēcīgu Latviju") piemēra, Saeima steigā grozīja likumu, lai lielu daļu valsts finansējuma noņemtu partijām ar izjukušu Saeimas frakciju. Savukārt plašāks izvērtējums par partiju finansēšanas kārtību, tai skaitā privāto ziedojumu tālāku ierobežošanu, solīts pēc 13. Saeimas pilnvaru laika beigām.
