Dramatiski - tā par bērnu traumatismu saka gan bērnu ārsti, gan ātrās palīdzības mediķi. Pēdējā mēneša laikā ar ātro palīdzību vien slimnīcā pēc kritieniem no augstuma nogādāti 18 bērni, tostarp četri no gultām izkrituši zīdainīši. Mediķu praksē ir arī gadījumi, kad mazuļi bijuši atstāti uz galda vai pat uz veļasmašīnas, atceras Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) pārstāve Ilze Bukša. Vecāki, iespējams, reizēm neiedomājas, cik bīstami ir pat uz mirkli atstāt bērnu vienu pašu uz šādām augstām virsmām.
„Tā kā bērniņam šajā vecumā smaguma centrs ir galva, tad tieši galvu viņš vissmagāk un nopietnāk traumē. Diemžēl smagi traumēti vairāki no šiem zīdainīšiem, kas krituši no gultām. Piemēram, septiņus mēnešus vecs puisēns guvis deguna kaula lūzumu un smadzeņu satricinājumu, 11 mēnešus veca meitenīte - pleca lūzumu, bet sešus mēnešus veca meitenīte - paura kaula lūzumu. Tā kā traumas ir ļoti nopietnas."
Arī šādā vecumā gūts smadzeņu satricinājums var atstāt sekas uz visu dzīvi,” uzsver NMPD pārstāve, piebilstot, ka mazulim liktenīgs var izrādīties pat 30-40 centimetru augstums, tādēļ visdrošākā vieta bērniņam ir uz grīdas.
„Lielākajā daļā gadījumu bērni krīt no pārtinamajiem galdiem. Jo pirmā atruna ir tāda, ka „viņš jau nekustas, viņš jau negrozās”. Bet bērns jau kustas arī tad, kad viņu nēsā vēderā. Un tad, kad viņam ir divas, trīs nedēļas, viņš jau vicina rokas, kājas, var atsperties. Un tad arī traumas notiek, jo novēršas uzmanība,” vērtē Bērnu slimnīcas Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadītājs Dāvis Ozoliņš. Viņa aprūpē ik gadu nonāk 15 līdz 20 zīdaiņu ar galvas traumām, un šis skaitlis diemžēl ar gadiem nesamazinās.
„Traumas visbiežāk ir galvaskausa lūzums, kas nāk kopā ar smadzeņu sasitumu. Bet zīdaiņa vecumā cietais smadzeņu apvalks ir ļoti fiksēts pie kaula, un izveidojas zemādas hematomas. Līdz ar to lielākajā vairumā gadījumu tā ir konservatīva ārstēšana ar medikamentiem,” skaidro Ozoliņš.
Zīdaiņi, kas nonāk ārstu rokās ar galvas traumām, nav no nelabvēlīgām ģimenēm, saka ārsts. Viņš nenosoda vecākus, jo redz viņu izmisumu, un secina - otrreiz šie bērni slimnīcā ar galvas traumām parasti vairs nenonāk. Taču ir lietas, kas jāatceras ikvienam mazuļa vecākam, īpaši tiem, kuru ģimenē bērniņš ienācis pirmoreiz.
Galvenais ir uzmanība, uzmanība, uzmanība," norāda Bērnu slimnīcas Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadītājs.
"Pirmkārt, vietai, kur jūs pārtinat bērnu vai veicat jebkādas citas manipulācijas pie bērna, ir jābūt norobežotai, tas nedrīkst būt virtuves vai istabas galds. Otrkārt, jāliek bērns perpendikulāri pārtinamajam galdam, nevis uz malas. Treškārt, ja kaut kur ir jānovēršas, vienmēr var uzlikt roku uz bērna. Un ceturtkārt, vienmēr jāuzmana mazuļa galva, jāliek roka uz pakausīša un jātur droši, lai tā nekur nevar atsisties,” saka Ozoliņš.
Pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem, pērn pēc kritiena no augstuma slimnīcā ar traumām nonākuši vairāk nekā 230 bērnu, tostarp teju 80 - jaunāki par četriem gadiem. Kritieni no augstuma veido vairāk nekā desmito daļu no kopējā traumu skaita bērniem.
