Maršruts izplānots, un Zentenes un Sēmes pagasta ļaužu sarūpētās paciņas sāk ceļu pie tiem, kam šodien klājas visgrūtāk. Līdz ar sirds siltumu tajās ielikti dažādi pašu gatavoti konservi, čaklo rokdarbnieču sarūpētie cimdi, zeķes un, protams, saldumi, kas iegādāti no labdarības volejbola spēlēs iegūtajiem līdzekļiem. Ideja par nepieciešamību dalīties ar to, kas pašam ir, radusies jaunajam pagastu sporta dzīves organizatoram. „Vienmēr ir bijis žēl to ģimeņu… Man, mazam bērnam augot, salīdzinoši viss ir bijis, bet es zinu, cik daudz cilvēkiem un bērniem tā nav bijis. Pat tas mazais nieks - tā dāvaniņa Ziemassvētkos,” saka akcijas idejas autors Rihards Lapčenko.
Rūķi klauvē pie dažādām durvīm, un visbiežāk aiz tām mīt vientuļi cilvēki, kuri nav trūcīgo personu sarakstos, bet kuriem pietrūkst tuvinieku atbalsta. „Vientuļi tādēļ, ka bērni aizbraukuši. Vientuļi tādēļ, ka viņiem nav ģimenes, nav bērnu. Diemžēl ir tā - kad cilvēks ir derīgs, viņš ir apritē, tad mēs viņu ievērojam, bet tikko tu vecuma, slimību vai citu iemeslu dēļ izkrīti no aprites, mēs aizmirstam par to cilvēku,” secinājusi Zentenes un Sēmes kultūras nama vadītāja Anita Zēne.
Rūķu auto ieripo arī kādā privātas fermas pagalmā, kur jau gandrīz 20 gadus strādā un dzīvo Ilgonis. Agrāk viņš bijis kuģa pavārs, bet tagad putru vārot cūkām. Par negaidīto rūķu apciemojumu viņš ir bezgala pārsteigts. „Pirmo reizi mūžā tā notiek. Kādreiz uz kuģa, bet tas jau bija sen jaunībā. Es par koku braucu un tad jau visi tie puiši mani apsveica. Bet tagad gan... kur tie gadi... tie gadi jau tā skrien, ka pats netieku līdzi,” priecājas Ilgonis.
Rūķi dodas tālāk, jo šādu cilvēku pagastos nav mazums, un rūķi ir apņēmības pilni kaut mirkli prieka ikvienam, kam tas vajadzīgs, dāvāt arī nākamgad.
