Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Suņu barība "Dogo": biznesa veiksmes stāsts vai vaininieks suņu un viņu saimnieku mocībās?

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Sadzīves atkritumu apsaimniekošana Kuldīgas pusē. Arvien veidojas nelegālās izgāztuves

Zemo algu dēļ bērnudārzos trūkst pedagogu, jaunie neiztur lielo slodzi

Zemo algu dēļ bērnudārzos trūkst audzinātāju, bet jaunie neiztur lielo slodzi

Karstajās diskusijās par jauna pedagogu atalgojuma modeļa izveidi jautājums par pirmsskolas pedagogu atalgojumu lielākoties tiek atstāts novārtā. Kamēr lēmumu pieņēmēji un viņu sociālie partneri lauza galvas par to, ko darīt ar pedagogiem, kas, turpinoties skolu tīkla optimizācijai, kļūs lieki, pirmsskolas pedagogu jeb, tautas valodā runājot, bērnudārzu audzinātāju jau trūkst.

Trūkumu izjūt gan pašvaldību, gan privātajos bērnudārzos

Pirmsskolas iestādi, kas noslēpusies starp daudzdzīvokļu mājām Teikas mikrorajonā, vispirms var saklausīt: tās pagalmā vairāku pedagogu un viņu palīgu uzraudzībā klaigājot rotaļājas pulciņš bērnu. Norvēģijas uzņēmuma dibinātās privātās pirmsskolas „CreaKids” vadītāja Dainas Kājiņas kabinets atrodas ēkas pirmajā stāvā. Kājiņa, kuras pirmsskolas pedagoga pieredze pārsniedz divus gadu desmitus, vada Latvijas Privāto pirmsskolu biedrību, kurā apvienojošās vairāk nekā 30 privātas pirmsskolas iestādes.

„Es vakar ātri uztaisīju ekspresaptauju starp privātajiem bērnudārziem, jo viens ir stāstīt, ko es daru, bet otrs – ko dara citi privātie bērnudārzi… Man ir atbildējuši 25, tas ir daudz. Privātajos bērnudārzos ir līdzīgi kā pašvaldību dārziņos, ka rindā uz šīm vakancēm pedagogi nestāv. Ar to mēs saskaramies ik reizi, kad ievietojam sludinājumu par kādu vakanci. Un arī privāto bērnudārzu vidū, kad mēs veicām šo ātro ekspresaptauju, gandrīz 40% privāto pirmsskolu saka, ka viņiem ir vakances arī pašreiz – nav, kas šīs vakances aizpilda, nav, kas strādā,” stāsta Kājiņa.

Par pirmsskolas pedagogu trūkumu publiski runāts pavisam maz. Tomēr problēma ir nopietna. „Tā situācija ir krietni labāka, nekā tā bija šā mācību gada sākumā, kad mēs uzsākām septembri ar vairāk nekā 100 vakancēm. Šinī brīdī šie aktīvie sludinājumi ir apmēram 40, kas nozīmē, ka apmēram 20 mūsu pašvaldības pirmsskolas iestādēs tiek aicināti darbā pedagogi. Pedagogu trūkums lielākoties ir grupās ar latviešu mācību valodu,” stāsta Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktors Guntis Helmanis.

Tieši bērnudārza audzinātāju trūkums bijis par iemeslu, kādēļ aizvadītā gada rudenī aizkavējusies jauna Rīgas pašvaldības bērnudārza atvēršana.

„Rudenī bija ļoti kritiska situācija ar vienu konkrētu iestādi, kurā tika vērta vaļā pilnībā. Kavējās bērnu uzņemšana, kaut gan bērni bija. Tā ir iestāde ar latviešu mācību valodu, kas ir ļoti pieprasīta Purvciemā. Bet nebija audzinātāju, un tā situācija ir diezgan traka,” atzīst Helmanis.

Portālā „e-skola.lv” atrodamais vakanču saraksts liecina, ka patlaban Rīgā vakanta ir 41 pirmsskolas pedagoga vieta, taču speciālistu trūkst arī citviet – kā Pierīgā, tā arī Jelgavā, Liepājā un citās pašvaldībās. 

Situācija ir mainīga, jo vakances gan atbrīvojas, gan tiek aizpildītas, taču kopējais pirmsskolas pedagogu vakanču skaits rakstāms ar trīs ciparu skaitli.

Studiju vietu vairāk nēkā studētgribētāju

Pirmsskolas pedagogus Latvijā sagatavo vairākas augstskolas. Šo profesiju var apgūt Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā, kas tapusi, 90.gadu sākumā apvienojot vairākas pedagoģiskās skolas, un Liepājas Universitātē.

Taču, pat neraugoties uz to, ka augstskolas izveidojušas pirmsskolas pedagogu apmācības programmas, kurās studijas ir iespējams apvienot ar darbu, programmas nav starp pieprasītākajām. Piemēram, Latvijas Universitātes apkopotā pieteikumu statistika par 2015.gadu liecina, ka aizvadītajā gadā pirmsskolas pedagogu studiju programmās pieteikumu skaits bijis mazāks par pieejamo vietu skaitu.

Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Pirmsskolas izglītības pedagogu programmas direktore Līga Āboltiņa novērojusi, ka darbu iegūtajā profesijā visbiežāk turpina tie studenti, kam jau ir bijusi attiecīga pieredze un kas apguvuši tā dēvēto īso jeb piecus semestrus ilgo profesionālās izglītības programmu.

Savukārt tie, kas studijas sāk tūlīt pēc vidusskolas, mēdz neizturēt konfrontāciju ar realitāti.

„Profesionālajā, īsajā programmā, kur nāk mācīties neklātienes studenti, pamatā gandrīz visi studenti ir ļoti motivēti un jau strādā. Tātad tie ir skolotāji, kas jau strādā, bet kam ir nepieciešams profesionālās izglītības atestāts. Garajās programmās, pārlapojot jau sešu gadu studentu tālāko nodarbinātību, es secināju, ka gandrīz visi aiziet strādāt, bet diemžēl lielākā daļa no tiem, kas pirms tam nav strādājuši, zināmu apsvērumu dēļ - pamatā atalgojuma dēļ - ir spiesti meklēt citu darbu," stāsta Āboltiņa.

Viņas novērojumus apstiprina arī Daina Kājiņa: „Mums ir tā, ka grupiņā strādā skolotājs un viņam ir divi palīgi. Mums šie skolotāju palīgi dodas studēt uz augstskolu, iegūst kvalifikāciju un kļūst par skolotāju. Man ir vairāki tādi gadījumi, kad pirmskolas skolotāja palīgs atnāk ne jau aiz lielas pārliecības, ka grib strādāt bērnudārzā, bet varbūt tajā brīdī ir tā sagadījies, ka mums ir vakance. Bet, pastrādājis pusgadu vai gadu, viņš saprot, ka tā ir viņa profesija, iet studēt, pabeidz augstskolu, un mums ir lielisks skolotājs.”

Līga Āboltiņa vēl piebilst, ka liela daļa profesionālās izglītības programmas beidzēju, absolvējot augstskolu, jau strādā par bērnudārza audzinātājām, tādēļ nav gluži tā, ka pēc augstskolas beigšanas viņas pievēršas darba meklējumiem. „Gandrīz visas šīs studentes ir sākušas kā pedagoga palīgi. Līdz brīdim, kad viņas iestājas universitātē, viņas ir pedagoga palīgi, un attiecīgi, jau pirmo kursu beidzot, lielākā daļa no viņām kļūst par pirmsskolas skolotājām," stāsta Āboliņa.

Ne katrs darbu spēj izturēt

Par to, ka ne visi topošie pirmsskolas pedagogi patiešām ir gatavi veltīt savu dzīvi šai profesijai, kura lielā mērā tomēr ir misijas darbs, sarunās ar bērnudārzu vadītājām pārliecinājies arī Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktors Guntis Helmanis: „Es neticu, ka ar elementāru algas pacelšanu uzreiz tā situācija atrisināsies. Tas, ko nākas dzirdēt no iestāžu vadītājām, ka ne visi to slodzi iztur.

Bērni ir kustīgi, vecāki ir prasīgi, slodze ir liela, darbs ir diezgan atbildīgs, un ne katrs to var tīri psiholoģiski izturēt, nerunāsim nemaz par fizisko.”

Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības vadītāja Daina Kājiņa pa pusei jokojot piedāvā savu risinājumu šai situācijai: „Varbūt ir vērts padomāt par to, ka tīri valstiski, studentiem izvēloties studiju programmas, ir vai nu atbildīgāk jāizvēlas studiju programma, vai arī ir šis laiks pēc tam jāatstrādā.”

Tikmēr Līga Āboltiņa domā, ka situācijas, kad, iepazīstot izvēlēto profesiju praksē, studenti nolemj savu karjeru saistīt ar kādu citu jomu, varētu novērst, ļaujot topošajām audzinātājām savlaicīgāk iepazīt šī darba specifiku: „Ja mēs runājam tīri par profesionālo sagatavotību, vairāk jāpārdomā tas, kā šie studenti tiek vairāk saistīti ar prakses vietām.

Varbūt studentiem būtu nepieciešams intensīvāk iepazīt pirmsskolas vidi, jo bieži vien students aiziet pirmajā praksē un secina, ka tā nav tā piemērotākā darba vide, kurā viņš gribētu strādāt.

Bieži vien students iet studēt, jo viņam liekas, ka tas ir svarīgi un vajadzīgi, bet viņš nav sevi tā īsti novērtējis: vai es to varēšu, vai es būšu tam gatavs.”

Pārdalot funkcijas, sola celt algas

Neapšaubāmi, viens no iemesliem, kādēļ daudzi pirmsskolas pedagoģijas studiju beidzēji nolemj meklēt darbu kādā citā profesijā, ir atalgojums.

Algas pamatlikme pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēs ir 406 līdz 420 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis ("Vienotība") stāsta, ka ministrija gatavo piedāvājumu, kas ļautu paaugstināt pirmsskolas pedagogu algas. Tas būtu iespējams, ja pašvaldības uzņemtos sākumskolas skolēnu brīvpusdienu finansēšanu. „Būtu tikai loģiski, ja šo funkciju visā pilnībā nodotu pašvaldībām. Savukārt to finansējumu, kas šādā veidā atbrīvotos Izglītības un zinātnes ministrijā, novirzītu pirmsskolas pedagogu atalgojumam.

Faktiski tā būtu apmainīšanās ar portfeļa daļām – pašvaldības ēdinātu, savukārt mēs maksājam pirmsskolas pedagogiem ne tikai par piecgadīgo un sešgadīgo izglītību, bet pārņemam savā pārziņā četrus, piecus un sešus gadus veco bērnu izglītību.

Uzskatot, ka no pusotra līdz trīs gadu vecumam ieskaitot, tā vairāk ir pieskatīšanas funkcija, kas nav īsti izglītība. Tas, kas vairāk attiecas uz izglītību, sākas no četru gadu vecuma.”

Viņaprāt, šis ir pieņemams kompromiss, kas ļautu izbeigt gadiem ilgušās diskusijas: „Ja mēs izlīdzinām atalgojumu pirmskolā un sākumskolā, un tāds aprēķins mums ir, un to mēs gatavojamies realizēt, tad lielā mērā problēma būs atrisināta.”

Piedāvā mīkstināt kvalifikācijas prasības

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktors Guntis Helmanis neslēpj, ka, viņaprāt, situāciju ar pirmsskolas pedagogu trūkumu būtu iespējams risināt, arī mīkstinot kvalifikācijas prasības, kas noteiktas bērnudārzu audzinātājām. „Tām audzinātājām, kas strādā ar pavisam maziem bērniem, viņām varbūt nevajadzētu šo augstāko pedagoģisko izglītību. 

Kad ieviesa šo prasību, mēs Rīgas pilsētā pazaudējām ap 600 ļoti labas audzinātājas, kas atteicās iet vēlreiz mācīties, kurām bija pedagoģiskās skolas izglītība.

No ministrijas puses mēs sagaidītu, ka šī prasība ir pieļāvuma līmenī," saka Helmanis.

No izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska teiktā izriet, ka ministrijā šī prasība varētu rast dzirdīgas ausis: „Mēs noteikti pastāvēsim uz kvalifikācijas prasībām, četru, piecu un sešu gadu vecuma posmā. Bet, ja šī maiņa notiks, kvalifikācijas prasību noteikšana pieskatīšanas funkcijai vairs nebūs mūsu ministrijas lauciņš. Tur tad [Ministru] kabinetam ir jāvienojas, kādas šīs prasības ir. Šajā vecuma posmā līdz četriem gadiem ir vajadzīgas zināšanas bērnu psiholoģijā, bet tā īsti nav pedagoģija.”

Tikmēr Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Pirmsskolas izglītības pedagogu studiju programmas direktore Līga Āboltiņa tam kategoriski nepiekrīt: „Tā nav tikai aprūpe.

Lai bērns varētu pilnvērtīgi attīstīties, mācīties, izglītoties, pedagogam ir vajadzīgas ļoti daudzas prasmes, iemaņas, kā ar šo bērnu strādāt. Tas nav tikai aprūpes un pieskatīšanas jautājums, absolūti nē.

Bieži vien arī sabiedrībā ir tāds maldīgs uzskats, ka šajās mazo bērnu grupās pedagogs tikai pieskata. Nē, viņš tāpat palīdz tam bērnam attīstīties, augt un pilnveidoties, un tur ir vajadzīga ļoti dziļa kvalifikācija gan pedagoģijā, gan psiholoģijā, gan fizioloģijā. Tas ir tāds maldīgs mīts.”

Noraidošu attieksmi pret pirmsskolas pedagogiem noteikto kvalifikācijas prasību samazināšanu pauž arī Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības vadītāja Daina Kājiņa: „Arī pamperu maiņa nav tikai fiziska darbība – autiņbiksīšu nomainīšana, bet arī ar šo bērnu parunāties, veidot acu kontaktu. Jo mazāks ir bērns, jo daudz nozīmīgāk mums pret viņu ir jāizturas un ir daudz, daudz nozīmīgāk šo vidi un kopdarbību veidot.”

Pirmsskolas pedagogu trūkuma un zemā atalgojuma dēļ visai bieži sastopamas situācijas, kad audzinātājas strādā divos bērnudārzos, ir pārgurušas un riskē piedzīvot izdegšanas sindromu.

Optimizēto vispārējās izglītības iestāžu pedagogu pārkvalifikācijai par pirmsskolas pedagogiem būtu nepieciešams gan laiks, gan līdzekļi. Aiz katras neaizpildītās pirmsskolas pedagoga vakances stāv bērni, kam nav iespējams atrast vietu bērnudārzā, taču ātru un lētu risinājumu šeit nav. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti