Zemgales lauki atkal ir zaļi. Ziemāji sazēluši, un, ja vien laika apstākļi būs labvēlīgi, nākamgad būs laba raža. Bet vai zemniekiem nākamie gadi būs labvēlīgāki? Eiropas finansējuma maciņš 2014.-2020. gadam ir kļuvis krietni biezāks, tomēr Bauskas puses lauksaimniekus visvairāk satrauc neziņa par tiešmaksājumiem.
"Diez vai būs tā kā ir solīts, neticu tam...baumas tādas ir neoficālas," skeptisks ir z/s''Kalna cepļi'' īpašnieks Ilgvars Martkevičs.
Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padomes priekšsēdētāja vietnieks Armands Krauze, kurš zemniekus pārstāv arī Briselē, skaidro, ka neskaidrību vēl ir daudz un zemnieku bažas var izrādīties pamatotas:
"Eiropas Savienība, protams, ir pateikusi to kopējo naudas apjomu, bet tur ir ļoti daudzas iespējas, kā viņu dalīt, nu, piemēram, no tiešmaksājumu aploksnes var uz lauku attīstību pārlikt naudu mazāk attīstītiem apvidiem, var no tiešmaksājumu aploksnes noņemt nost naudu un pārlikt saistītiem maksājumiem, un tad šie skaitļi kardināli mainās. Tad mēs nākamā gadā varētu nesasniegt pat 100 eiro līmeni, palikt pie kāda 96...97 un savukārt 2019. gadā tikai 146-150 euro, jo tā nauda vienkārši tiks pārdalīta."
Ražojošie zemnieki ar mazliet ''šķību'' aci raugās arī uz tā sauktajiem ''dīvānzemniekiem''. "Mēs strādājam no agra pavasara līdz vēlam rudenim. Tad ir jāsēj, tad minerāļi, tad ir jāvāc nost, tad jāar augsne, a viņi aizbrauc vienreiz gadā, nopļauj un ar to ir viss, un viņi tādu pašu naudu saņem. Es domāju, ka viņiem neko nevajadzētu maksāt," sašutumu pauž z/s''Silavas'' īpašniece Aina Pīpiņa.
Zemnieku federācijas priekšsēdētāja Agita Hauka bilst, ka, domājot par nākotni, lauksaimniekiem vajadzētu mācīties iztikt arī bez Eiropas atbalsta.
Galīgais lēmums par finansējuma sadali lauksaimniekiem 2014.-2020. gadam vēl nav pieņemts.