„Šeit siltumnīcā jau kuras un viss notiek,” stāsta Rēzeknes novada Dricānu pagasta zemnieks Bruno Semulis. „Cenšamies pastiept to sezonu garāku ar agrām, vidējām zemenēm.”
Šajā saimniecībā zemenes ienākas jau no maija sākuma un sezona ilgst līdz pat oktobra beigām. Bruno Semulis atklāj saimniecībā audzētās zemeņu šķirnes: „Ir 'Polka' un 'Honeja Agruo', pēc tam 'Induka'. No 'Indukas' vajadzēs tikt vaļā – paskābas esot, klientiem nepatīk. Pārsvarā 'Polku' visi prasa, pie tās visi pierada.”
Šajā saimniecībā zemenes tiek audzētas nevien siltumnīcās, bet arī uz lauka. Bruno arī atklāj - tā kā saimniecība ir bioloģiskā, uz lielu ražu cerēt nevarot: „Nu, nekas īpašs. Tas jau atkarīgs – pirmais, otrais vai trešais gads. Otrajā gadā piemēram no pushektāra 4 vai 3,5 bija tonnas.”
Arī Aglonas novada Kastuļinas pagasta “Zemeņu krastiņos” tiekot audzētas bioloģiskās zemenes, tiesa, vienīgi uz lauka, ne siltumnīcās. Ogas vairāk izmantojot kā tūrisma produktu, taču šī gada ziemas laikapstākļu dēļ par ogu ražu un sezonas atklāšanu “Zemeņu krastiņu” saimniece Anita Reščenko neņemas spriest.
„Neko nevar pateiks. Tikko bija pavasaris, jūs redzat, tagad ir ziema, un tas nav mūsu varā noteikt, kā būs. Bet, protams, zemenes būs, jo zemenes ir ļoti stiprs augs,” saka Reščenko.
Saimniece arī atzīst, ka Latgalē zemenes ienākas ātrāk nekā citās pusēs, bet ātrāk arī sezona noslēdzas: „Citur pat līdz jūlijam, mums līdz jūlijam ļoti reti iztur. Varu pateikt, ka Latgales pusē ļoti grūti audzēt zemenes, jo liels karstums, un krūmi vienkārši izžūst.”
Zemnieku saimniecībā “Kauguri”, kas zemenes audzē arī siltumnīcās, uz šī rēķina šo ogu sezonu ir pagarinājuši. Saimniecībā ar darbiem lielākoties galā tiekot saviem spēkiem, palīgi tiek aicināti pārsvarā pie lasīšanas.
Taujāts, cik lielu laiku no visa zemeņu ražošanas procesa patērē tirgošana, Bruno Semulis steidz atbildēt, ka visai izšķiroša nozīme ir tirgošanās vietai.
Zemnieks savas audzētās zemenes piedāvā vietējā Rēzeknes tirgū, taču arī tur vietējos audzētājus izspiež importa prece.
Bruno arī neslēpj, ka nereti ievestās zemenes tiekot dēvētas par vietējām. „Man galvenais, lai būtu vieta, lai neizspiestu ar poļu preci. Es saprotu, ka ir brīvā tirdzniecība ar to Eiropu, bet ko padarīsi - jācīnās, savu ražotāju maz šajā jomā,” saka zemnieks.
Vaicāts par nākotnes plāniem, Bruno nosmej – viss notiek: „Es par saldētiem stādiem domāju - saldētos stādīt pavasarī, lai agrāk ražu dabūtu. Tā esot tā saucamā mākslīgā ziemošana, Polijā jau sen ar to nodarbojas, Polijā un Nīderlandē.”
Tāpat Bruno ir apņēmības pilns šogad aktīvi audzēt arī arbūzus. Pērn saimniecībā audzētos arbūzus viņš vedis uz tirgu. Vietējiem audzētajiem arbūziem piemītot izteiktāka svaiguma garša. Šī gada arbūzus stādīt uz lauka plānots jau maija vidū, bet pirmā raža gaidāma augusta beigās.
Pirmās tomēr saimniecībā “Kauguri” ienāksies zemenes, kas rēzekniešiem tirgū būšot pieejamas jau no maija sākuma.
