Tādējādi satraukums par bīstamās slimības izplatību ir ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņvalstīs.
Vienlaikus Dzelzkalēja norādīja uz salīdzinoši pozitīvu parādību – slimība ir izplatījusies reģionā, kur cūkas tiek audzētas tikai pašpatēriņam. Līdz ar to dzīvnieku daudzums vienā saimniecībā ir viens līdz divi. Jau sliktāka situācija būtu, ja karantīnas zonā atrastos lielās saimniecības.
Jau ziņots, ka valdība rosina noteikt ārkārtas stāvokli Āfrikas cūku mēra skartajās teritorijās. Nepieciešamo finansējumu slimības ierobežošanai piesaistīs no līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem.
Pagājušajā ceturtdienā PVD Latvijas pierobežā, dažus kilometrus no robežas ar Baltkrieviju, trim mežacūkām konstatējis Āfrikas cūku mēra vīrusa klātbūtni. Tāpat vīrusa klātbūtne apstiprināta trim mājas cūkām piemājas saimniecībā Krāslavas novadā sešu kilometru attālumā no robežas ar Baltkrieviju. Vēlāk mājas cūkām konstatēts arī klasiskais cūku mēris.
Slimības uzraudzības zona noteikta plašā teritorijā, kas atbilst platībai, kura jau kopš 2012.gada noteikta kā klasiskā cūku mēra inficētā teritorija, un tai jau šobrīd ir noteikti tirdzniecības ierobežojumi attiecībā uz dzīvām cūkām un cūkgaļu. Teritorijā nedrīkst ne ievest, ne izvest cūkgaļu vai dzīvas cūkas, notiek arī transportlīdzekļu dezinfekcija un pastiprinātas kravas pārbaudes.
Āfrikas cūku mēris Latvijas teritorijā līdz šim nekad nebija reģistrēts, tomēr tas ir konstatēts kaimiņvalstīs Krievijā un Baltkrievijā, bez tam atbildīgo dienestu darbību traucē arī fakts, ka informācijas apmaiņa ar Baltkrieviju ir nepilnīga.
