Lauksaimniekiem un degvielas tirgotājiem ir būtiski iebildumi pret Finanšu ministrijas sagatavotajiem Akcīzes nodokļa likuma grozījumiem. Likumprojekts, kas iekļauts 2015.gada valsts budžetu pavadošajā likumprojektu paketē, paredz no nākamā gada īpaši marķēt lauksaimnieku vajadzībām paredzēto bezakcīzes dīzeļdegvielu.
Biedrības ”Zemnieku saeima” vadītājs Juris Lazdiņš šo ieceri sauc par bezjēdzīgu: ”Šī likuma norma ir no valdības puses uzspiesta ar varu, kuru neviens no uzņēmēju puses negrib un nevar realizēt. Jo, ja šie degvielas limiti tiek ierobežoti, ir pilnīgi bezjēdzīgi tērēt līdzekļus šīs degvielas marķēšanai, viņu iekrāsojot. Jo arī direktīva nosaka, ka ir jābūt fiskālam marķējumam, kas jau tiek nodrošināts. Un šī regula ir saskaņota ar Komisiju. Līdz ar to Finanšu ministrijas arguments, ka regulas neieviešanas dēļ būs soda sankcijas, netur kritiku, jo tie ir meli.”
Lazdiņš lēš, ka vismaz trešdaļa lauksaimnieku, kas pieteikušies uz bezakcīzes degvielu, būs spiesti iegādāties papildus tvertnes tās uzglabāšanai. Tas nozīmē, ka jaunu tvertņu iegādē zemniekiem būs jāiegulda vismaz 15 miljoni eiro.
”Tāpat būs degvielas ”griesti” – piena lopkopības saimniecībās 130 litri, graudkopībā – 100 litri un pastāvīgās pļavas ganībām un dīķiem – 60 litri. Šie limiti arī ir nepietiekoši saimniecībām. Līdz ar to kādā brīdī šīs saimniecības pirks degvielu par pilnu akcīzes nodokļa likmi. Un, ja šajās tvertnēs, kas lauksaimniekiem ir mājās, ir bijusi šī ”krāsotā” degviela, tas nozīmē, ka tur nevar liet iekšā degvielu, kas ir nekrāsota un lietot citās tehnikās. Un dēļ šīm divām degvielām, ko lietos lauksaimnieki, būs jābūt arī divām degvielas cisternām. Un, ja mēs pieņemam, ka kaut vai trešdaļa no šiem lauksaimniekiem, kas būtu 4000 – 5000 saimniecības, būs spiestas iegādāties vēl vienu tvertni un ja minimālā tvertnes cena ir 3000 vai 4000 eiro, tad mēs ļoti vienkārši varam sarēķināt, ka tie ir 15 miljoni," skaidro Lazdiņš.
Papildu izmaksas jauno prasību dēļ radīsies arī degvielas tirgotājiem, uzsver Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns: ”Tie ir papildu izdevumi. Lielākā daļa, atļaušos apgalvot, ka gandrīz visi šobrīd nevar uzsākt šo ”krāsošanu”. Arī akcīzes noliktavās būs nepieciešams izveidot papildus rezervuārus, iesaistīt papildus autotransporta vienības, kas pārvadās šo preci, jo šī marķēšana ir gan ar krāsu, gan ar ķīmisku elementu.
Problēma ir tāda, ka, arī izlejot cisternu gan rezervuārā akcīzes noliktavās, gan degvielas uzpildes stacijās, gan degvielas vedējos, gan zemniekiem viņu mājās, šis ķīmiskais elements tur paliks.
Pirncipā, ja valsts veiks pārbaudes un viņiem būtu jāveic pārbaudes, un viņi atklāj kaut vai nulle komats kaut ko no šīs ķīmiskās vielas, tādā gadījumā pieķertais skaitīsies pārkāpējs un ir paredzēti arī diezgan drastiski sodi.”
Lauksamnieki un degvielas tirgotāji uzskata, ka Eiropas Savienības direktīva, ar kuras ieviešanu Finanšu ministrija aizbildina plānu ieviest degvielas ”krāsošanu” ir novecojusi.
Turklāt direktīva nosakot, ka dalībvalstis, kurās ieviesti citi uzraudzības mehānismi, var neieviest degvielas marķēšanu.
Latvijā jau kopš 2010.gada ir ieviesta tiešsaistes uzraudzības sistēma.
