Valsts SIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" pārstāvji teic, ka līdz šim likums bija neskaidrs, taču šobrīd Ministru kabinetā iesniegti jauni likuma grozījumi, kas precizēs, kā likumīgi jārīkojas visiem zemes īpašniekiem, apsaimniekojot meliorētās zemes platības.
„Šeit ir redzams: es tīru, un tad ūdens kļūst skaidrs, bet otrajā pusē aizaug. Ar nožēlu jāsaka - es tērēju savu naudu, lai savestu kārtībā savu īpašumu,” saka Aglonas pagastā dzīvojošais zemnieks Jurijs.
Viņam no tēva saņemtais mantojums ir sagādājis ne mazums raižu. Gribēdams savest kārtībā zemes īpašumus un saimniekot, 1992.gadā viņš veica zemes meliorācijas darbus.
Darbiem beidzoties, tika saņemta pase, un zemnieks gadiem veiksmīgi apstrādāja savus zemes īpašumus. Taču pēdējos gadus kaimiņzemēm atradās saimnieki, kuri ir pret, ka meliorācijas caurules iet caur viņu zemes īpašumiem. Jurijs ir mēģinājis vienoties ar kaimiņiem, kā arī lūdzis palīdzību vietējai varai un būvvaldei, taču neko citu kā papīru kaudzi tas nav devis.
„Kāpēc mēs nevēlamies saglabāt to, kas ir palicis no padomju laiku meliorācijas? Tie zemnieki, kuriem tas nav vajadzīgs, vēlas tikai ieriebt. (..) Man pateica, ka meliorācijas pase nav derīga, es jautāju, kur tad ir pases derīguma termiņš?” retoriski jautā zemnieku saimniecības „Lieviņi” saimnieks Jurijs Trizna.
Jurijs ir apmaksājis arī sertificēta speciālista pakalpojumus, kurš pierādījis, ka dokumenti atbilst patiesībai, un kaimiņiem pēc civillikuma arī būtu jākopj un jāiesaistās meliorācijas zemes apstrādē, taču piespiest to darīt ir teju neiespējami. „Lūk, šī ir mana zeme, lūk, kaimiņu, bet skatieties - kreisā puse cik gadus nav kopta? Vēl skaitās aizsargājamā zeme! Tā nepilda savu funkciju!” dusmojas Jurijs.
''Zemkopības ministrijas nekustamo īpašumu'' valdes priekšsēdētājs Roberts Dilba secina, ka šobrīd šādas problēmas ir simtiem zemnieku visā Latvijā.
No padomju laikos veiktajiem meliorācijas darbiem ir pagājuši vairāk kā 30 un pat vairāk gadu, zemes nav koptas un aiziet postā. Šobrīd Ministru kabinetā tiek veikti likuma grozījumi, kas skaidrāk teiks, kā jārīkojas zemes īpašniekiem konflikta gadījumos. „Likums pieļauj, ka koplietošanas sistēmās, vienojoties ar īpašniekiem un pašvaldības novada deputātiem pieņemot lēmumu, ka objekts tiek pieņemts kā pašvaldības nozīmes objekts, pašvaldība var risināt atjaunošanas darbus ar Eiropas naudas atbalstu 90% apjomā un 10% sadalīt starp īpašniekiem,” norāda Dilba.
Taču konflikta situācijā, kad koplietošanā ir vairāki īpašnieki uz vienu novadgrāvi un tad, kad kāda daļa netiek kopta, cieš visi īpašnieki - un šo konfliktsituāciju var risināt tikai tiesā.
