Zemnieki uzskata, ka aizsargjoslu platums pie ūdenstilpnēm ir jāpārskata, jo likumā patlaban noteikts, ka ap visiem virszemes ūdens objektiem nedrīkst lietot nekādus zemes apstrādes līdzekļus. Zemnieku saeimas pārstāvis Mārtiņš Trons arī norāda, ka 10 metru aizsargjosla noteikta, balstoties uz aizvadītā gadsimta 60.gadu literatūru. Taču tagad aizvien vairāk pielieto modernāku mēslojuma izkliedes tehniku, lai ūdens un augsnes piesārņojumu novērstu. Turklāt noteiktā platā josla būtiski samazina ražu zemniekiem.
"Mēs saskaramies ar problēmu, ka lauksaimniekam ir jāievēro aizsargjosla arī gar upītēm un strautiņiem, kas lielākoties izskatās kā parasts meliorācijas grāvis. Protams, ir normāli, ja aizsargjosla būtu vēl lielāka pie lielajām upēm. Bet varētu veikt pētījumu un klasificēt jeb iedalīt šīs ūdenstilpnes un tad vērtēt, cik lielas aizsargjoslas katrai no tām nepieciešamas," skaidroja Trons.
Zemkopības ministrijā (ZM) par šo tēmu jau bijušas vairākas diskusijas ar vides nevalstiskajām organizācijām, Vides ministriju un zemniekiem. Eksperti nonākuši pie secinājuma, ka ir nepieciešams pētījums citu valstu pieredzē tieši par aizsargjoslu nosacījumiem un izmēriem citās valstīs, kā arī par mēslojuma ietekmi uz ūdeni un augsni. Bet nosacījumus par augu aizsardzības līdzekļiem plānots izņemt no aizsargjoslu likuma, skaidroja ZM lauksaimniecības departamenta pārstāve Iveta Ozoliņa. "Augu aizsardzības līdzekļiem ir sava procedūra, kā nosaka nelietošanas joslu ap virszemes ūdens objektiem, un tā tiek norādīta marķējumā. Šajā gadījumā varētu pārskatīt visu augu aizsardzības līdzekļu marķējumus un noteikt faktiskos metrus, kad nevar lietot konkrēto līdzekli, arī ja tie ir divi vai trīs metri no ūdens," norādīja Ozoliņa.
Savukārt vides organizācijas "Zemes draugi" pārstāvis Jānis Ulme zemnieku priekšlikumu vērtē negatīvi un uzskata, ka gan mēslojuma, gan augu aizsardzības līdzekļu lietošana tuvāk ūdenstilpnēm tikai veicinās vieglāku agroķīmiju iekļūšanu gruntsūdeņos. "Arguments - skatīties stingrāk pēc marķējuma - neiztur kritiku, jo pašlaik notiek tik daudz jaunu pētījumu un atklājumu par pesticīdu un agroķīmiju ietekmi uz apkārtējo vidi un cilvēku veselību, arīdzan uz noturību apkārtējā vidē. Tie marķējumi nespēj izsekot līdzi zinātnei," pārliecināts Ulme.
Lauksaimniecības universitātes zinātniekiem pētījumu uzdots veikt trīs mēnešu laikā, iesniedzot ministrijai priekšlikumus, pēc tam diskusiju plānots turpināt.
