Panorāma

J.Peters - jubilārs!

Panorāma

Soda punktiem 10 gadi!

Zemnieki gaida zemes likuma pieņemšanu

Zemnieki gaida stingrāku prasību pieņemšanu lauksaimniecības zemju pircējiem

Latvijā ierobežojumi, kas ārzemniekiem liedza iegādāties Latvijas zemi, nav spēkā jau divus mēnešus. Savukārt grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", kas paredz stingrākas prasības lauksaimnieciski izmantojamās zemes pircējiem, joprojām nav pieņemti. Zemnieki cer, ka tas tiks izdarīts nākamnedēļ Saeimas ārkārtas sēdē, jo katra diena var ievest savas korekcijas, un konkurēt ar ārzemju kapitālu mūsu lauksaimniekiem ir pagrūti.

Laurim Saliņam Vietalvas pagastā 600 hektāros viļņojas vasaras kviešu, miežu un rapšu lauki. Puse uz savas, puse uz nomātas zemes. Ja grozījumi stāsies spēkā, viņam uz nomāto zemi būs pirmpirkuma tiesības, ja ne – to varēs nopirkt jebkurš.

„Ražojošie zemnieki vēlas, lai likuma grozījumi tiktu iedarbināti pēc iespējas ātrāk. Ir racionāli kritēriji lauksaimniecības zemes iegādei, kuri ir izpildāmi un varētu darboties par labu ražojošo interesēm,” skaidro Siliņš.

Bioloģiskais lauksaimnieks Jānis Dzenis kopā ar Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputātiem strādāja pie likumprojekta grozījumu sagatavošanas. Tas bija jādara steidzami, jo bija bažas, lai valstī neienāktu kāds tirgu kropļojošs kapitāls. „Sagraut saimniecību, kurai divas trešdaļas zemes ir nomā, ir ļoti vienkārši. Pārsola trīs reiz lielāku cenu un cilvēks piekrīt. Tāpēc jādomā, kā aizsargāt ražotāju, zemes nomnieku un ar kādiem instrumentiem sakārtot zemes tirgu,” saka Dzenis.

Darbā pie likumprojekta lieli strīdi izvērsušies par to, cik liels zemesgabals varētu nonākt viena apsaimniekotāja rokās. Lielākie ražotāji uzskata, ka vienam īpašniekam varētu piederēt 3000 hektāru zemes, taču zemnieku federācija domā, ka ar 500 hektāriem pietiktu.

Likumā šobrīd iestrādāts norma, ka viena persona varēs iegādāties līdz 2000 hektāriem zemes, bet tam, kurš saimniekojis lielākās platībās, nekas netiek mainīts. Un ja platības ir nomātas, tās ir tiesības izpirkt – vai tie būtu 3000 vai 100 hektāri. „Tur ir divas daļas: viens - platības, otrs - kritēriji. Kāpēc pērk un kādām vajadzībām pērk? Sākot ar izglītību, tad - ko esi darījis iepriekš uz šīs zemes, vai esi nomājis, vai Lauku atbalsta dienesta maksājumus saņēmis, Eiropas atbalstus?” stāsta Dzenis.

Taču jaunums ir tāds, ka turpmāk liela noteicēja būs pašvaldība. Katrai pašvaldībai būs tiesības noteikt maksimālos zemes iegādes griestus savās teritorijās. Bet patlaban zemnieki gaida nākamo ceturtdienu – tad arī izšķirsies, vai Saeimas ārkārtas sēdē likums tiks pieņemts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti