Sadaļas Sadaļas

Aktuāli

Jaksona: Investori turpinās ieguldīt naudu Latvijā

Aktuāli

Bažas par jūgendstila arhitekta nama iekļaušanu graustu sarakstā Skanstes tramvaja dēļ

Saņemt bezdarbnieku pabalstus sezonas darba veicējiem laukos būs grūtāk

Zemnieki bažīgi par stingrākām prasībām bezdarbnieka pabalstam sezonas strādniekiem

Plānotās stingrākās prasības bezdarbnieka pabalsta saņemšanai negatīvi ietekmēs lauksaimniecības sektora sezonas darbiniekus, secina zemnieki. Jaunā kārtība paredz pagarināt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu periodu līdz vienam gadam, lai persona varētu iegūt bezdarbnieka statusu. Lauksaimniecības nozarē šobrīd ir vairākas problēmas, kas novājinājušas saimniecību rocību, tādēļ nodrošināt darbu sezonas strādniekiem visu gadu patlaban kļuvis vēl sarežģītāk. 

Tiesa gan, daļa zemnieku atzīst, ka jaunā prasība, iespējams, vairāk motivēs sezonas laukstrādniekus strādāt pilnu gadu vietās, kur to piedāvā, bet darbinieki atsakās tieši tādēļ, ka ir iespēja iegūt bezdarbnieka pabalstu dažus mēnešus gadā. 

Saeima vērtē likumprojektu, kas stingrākas prasības bezdarbnieka pabalsta saņemšanai paredz no 1. aprīļa, nevis 1. janvāra, kā bija plānots. Prasības paredz, ka bezdarbnieka pabalsta tiesību iegūšanai sociālās apdrošināšanas iemaksas būs jāveic ilgāku laiku, proti, 12 mēnešus 16 mēnešu laikā. Līdz šim uz bezdarbnieka statusu varēja pretendēt, piemēram, arī sezonas laukstrādnieki, kas nostrādājuši deviņus mēnešus.

Zemnieku Saeimas vadītājs Juris Lazdiņš norāda, ka lauku uzņēmēji apzināti šādu sistēmu neizmanto, taču tā tiešam ir aktuāla, īpaši daudzo nozares problēmu dēļ.

Lazdiņš uzsvēra, ka situāciju lauksaimniecībā ietekmējis gan Krievijas embargo, gan krass cenu kritums graudkopībā. Tādēļ daudzi lauksaimnieki apsver iespēju laist darbiniekus ziemas mēnešos uz bezdarbnieku pabalsta saņemšanu. Lazdiņš gan uzskata, ka valstiski nav pareizi, ja darbinieks nesaņems bezdarbnieka pabalstu, lai gan ir veicis iemaksas kaut vai nepilnu gadu.

Piena lopkopis Juris Cīrulis piebilda, ka nereti paši darbinieki, piemēram, daudznozaru saimniecībās izvēlas trīs mēnešus nestrādāt, nevis veikt citus darbus par samaksu arī atlikušajos gada mēnešos. Kādas būs izmaiņu "morālās sekas", viņam ir grūti pateikt. "Laukos ir ļoti grūti atrast cilvēku, kas būtu ar mieru strādāt gadu. Varbūt cilvēki sapratīs, ka 12 mēnešus ir jāstrādā, par ko es ļoti šaubos," viņš teica.

Zemnieki arī vērtē, ka līdz ar šīm izmaiņām daļa laukstrādnieku, iespējams, pametīs reģionus un atrast darba rokas saimniecībām būs vēl sarežģītāk.

Labklājības ministrija norādījusi, ka grozījumi likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam", pārtrauks praksi izmantot bezdarbnieka pabalsta sistēmu kā pagaidu finansējuma avotu darbinieku noturēšanai uz nākamo sezonu. Ministrijas sociālās apdrošināšanas departamenta eksperte Dace Trušinska paskaidroja, ka gadā divos periodos pieaug bezdarbnieku skaits noteiktās profesijās.

"Ar sociālās apdrošināšanas sistēmas finansējumu nav jārisina darba devēja un darbinieka darba organizēšanas jautājumi. Tam ir domāta savlaicīgi plānota un izsvērta darba samaksas sistēma," teica Trušinska.

Lauku atbalsta dienesta dati liecina, ka ik gadu reģistrēto sezonas laukstrādnieku skaits pieaug. Šogad saimniecību vadītāji pieteikuši 2865 sezonas strādniekus, bet 2014. gadā pieteikti vien 1800 darbinieki.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt