Īles pagasta ''Kalnacīruļos'', kur saimnieko Grīslīšu ģimene, ik uz soļa jūtams gan Zemgalei raksturīgais pamatīgums, gan latviskums. Guļbūvi saimnieki uzbūvējuši paši savām rokām, un, arī veidojot saimniecību, allaž domāts, kā radīt pievienoto vērtību.
"Nebija tai vilnai īsti pielietojums, un tad es izdomāju, ka dedzināt jau būtu grēks, jumtus pakot arī tā kā negribējās... Braucu, mainīju un cik nu iztirgoju, bet pārējo izaužu segās un lakatos," saka konkursa laureāte Marika Grīslīte.
Vilnas devējas Grīslīšu saimniecībā ''Krīgeri'' ienākušas pirms gadiem septiņiem. Iesākumā bijušas vien desmit aitiņas, bet nu jau aplokā brīvi staigā ap 300. Nedaudz tiekot sēti arī bioloģiskie rudzi un mieži, un te nu saimniekam liels palīgs ir 14-gadīgā Megija, kurai ļoti patīk tehnika. "Palīdzu arī strādāt, (..) diskoju, grozu sienu, palīdzu visādos lauku darbos," viņa saka, atzīstot, ka redz nākotni šajā saimniecībā.
''Krīgeri'' ir viena no retajām saimniecībām Īles pagastā, jo visas zemes šeit izpirkuši dāņi. Saimniece teic, ka pie tā vainojama valsts politika "Tad, kad sākās reformas un to zemju pirkšana, un ārzemnieki nāca iekšā, neviens neatbalstīja to mazo saimniecību, to vietējo ģimeni, lai viņa paliktu. Kaaut vai tikai paši priekš sevis. Neviens viņus neatbalstīja," saka konkursa ""Senču aicinājums" laureāte Marika Grīslīte.
Ziņa par to, ka saimniecība pieteikta konkursam ''Senču aicinājums'', bijusi pārsteigums.Vēl lielāks tas kļuvis, kad iekļuvuši laureātu sarakstā, bet saimnieci gandarī šī konkursa ideja. "Tas konkurss ir nevis tām saimniecībām, kas pelna lielu naudu, bet tām, kuras latvisko kultūru nes," saka Grīslīte.
Konkurss ''Senču aicinājums" notiek jau piekto gadu, un šogad tam bijušas pieteiktas 33 saimniecības.
