Panorāma

Sarūk melno punktu skaits uz autoceļiem

Panorāma

Ogres novads būs lielākais Latvijā

ES Tiesa atļauj ārzemniekiem Latvijā pirkt aramzemi

Zemkopības ministrija meklēs, kā «noturēt zemi mūsu pilsoņiem»

Eiropas Savienības (ES) Tiesa nolēmusi, ka prasība zināt latviešu valodu lauksaimniecības zemes pircējiem neatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par pakalpojumiem iekšējā tirgū. Zemkopības ministrija negrasoties tik viegli padoties, lai gan sola likumu labot.

Zemkopības ministrija meklēs, kā «noturēt zemi mūsu pilsoņiem»Paula Dēvica
"Šobrīd mēs detalizēti iepazīsimies ar lēmuma saturu un pēc tam arī attiecīgi rīkosimies, atbilstoši tam, kā ir lēmusi ES Tiesa. Tajā pašā laikā mēs joprojām domāsim veidus, kā mēs varam noturēt mūsu zemi mūsu pilsoņiem," stāstīja zemkopības ministra Kaspara Gerharda (Nacionālā apvienība) biroja vadītājs Jānis Eglīts.

Taču ministrija neatzīst, ka jaunu diskriminācijas veidu meklēšana, kā ierobežot Latvijas aramzemes iegādi, nav taisnīga. 

"Ļoti daudz kas nav taisnīgi. Viņi Dānijā saņem daudz lielākus tiešmaksājumus par zemi nekā šeit Latvijā! Par šo tiešmaksājumu naudu Dānijā viņi izpērk zemi Latvijā," sacīja Eglīts.

Eglīts informēja, ka šobrīd kopā ar Tieslietu ministriju tiek analizēts Eiropas Savienības tiesas atzinums. Pēc tam būs jāgatavo jauni grozījumi.

“Sagatavosim izsvērtus likumprojekta grozījumus, kur šis valodas jautājums nebūs kā kritērijs.  Mēs domāsim, kādā veidā mēs varam nodrošināt Latvijas pilsoņu intereses zemes iegādes jautājumā.

Jo zeme ir mūsu resurss, zeme ir vērtība, kas latviešu tautai vienmēr ir bijusi un tur nekādus citus variantus mēs nesaskatām, ka mēs varētu savu zemi izpārdot nelatviešiem,” uzsvēra Eglīts.

Pirms trim gadiem konkrētais likuma grozījums par obligātajām latviešu valodas zināšanām B2 līmenī ārzemju zemes pircējiem tika iespiests likumā pašā pēdējā brīdī, trešajā lasījumā. Un to paveica Edgars Putra (Zaļo un Zemnieku savienība), kurš šajā Saeimā vairs nav pārvēlēts.

"Protams, es jūtos apbēdināts šajā jautājumā, jo savulaik, kad mēs šo normu iestrādājām likumā, mēs bijām balstījušies uz to, ka Francijā ir līdzīga norma, kur šo valodas kritēriju pārbauda," pastāstīja Putra.

Šo informāciju gan neizdevās apstiprināt. 

“Tajā brīdī tas bija sava veida tirgus protekcionisms. Jo 2014.gadā beidzās norma, kas liedza ārvalstu pilsoņiem iegādāties zemi. Tirgus pavērās pavisam vaļā. Bet pamatjautājums tad, kad šo priekšlikumu iesniedzām, bija arī tas, lai ārvalstu lauksaimnieki iekļautos vietējā kopienā. Arī tas, ka latviešu zemnieks nav tik konkurētspējīgs, jo viņam platībmaksājumi ir divas, pat trīs reizes mazāki kā vācu vai dāņu zemniekiem,” skaidroja Putra.

Viņš norādīja, ka ir vairāki pozitīvie piemēri  - ārvalstu lauksaimnieki, kas valodas eksāmenu nokārtojuši uz 90 procentiem un ieguvuši pilsonību.

Biedrībā Zemnieku saeima Eiropas Savienības tiesas lēmums nav saprotams. Valdes loceklis Mārtiņš Trons arī uzsver, ka citās savienības valstīs valsts valoda ir jāzina.

“Ja mēs runājam par lauksaimniecības zemi, nozari un ražošanu, ir jāsaprot, ka lauksaimniekiem ir ļoti daudz dažāda veida likumdošanas akti, kas ir jāievēro. Tas ir lauksaimniecības lauku attīstības likums, meliorācijas likums, tiešmaksājumu noteikumi. Lai Lauku atbalsta dienestā jūs pieteiktos uz platībmaksājumiem, jums arī valoda ir jāzina, ar VID komunikācija notiek latviešu valodā. Arī ar pašvaldību un kaimiņiem,” norādīja Trons.

Viņš stāstīja, ka ir svarīgi, lai noteiktu, ka šādu zemi drīkst izmantot tikai lauksaimnieciskajai ražošanai, nevis ļaut izmantot to kā investīciju objektu, piemēram, izīrēt.

Ja Saeima izšķirsies neveikt attiecīgos labojumus likumā, uz kuru norāda Eiropas Savienības Tiesa, tad tam var var būt dārgas sekas - pret Latviju Eiropas Komisija var uzsākt pārkāpuma procedūru, un finansiālās sankciju summa svārstās līdz pat pārdesmit tūkstošiem eiro par katru kavēto dienu. 

Eiropas Komisijas apkopotie dati gan liecina, ka Latvijā ārzemniekiem pieder tikai apmēram 1% lauksaimniecībā apstrādājamās zemes. Salīdzinājumam - Bulgārijā 1,3%, Rumānijā -  0,4 %, bet Lietuvā - 2,3 %

Ārvalstu ieguldītāju interese par lauksaimniecības zemi aug, jo pasaules finanšu krīze un finanšu tirgu satricinājumi likuši meklēt alternatīvas.  Arī biodegvielas un biogāzes attīstība ir palīdzējušas palielināt ieguldītāju interesi.

KONTEKSTS:

ES Tiesa ir atzinusi, ka likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" normas, kuras paredz, ka tiesības iegādāties lauksaimniecības zemi ir tikai tiem ES pilsoņiem, kuri ir reģistrējušies kā Latvijas iedzīvotāji un spēj apliecināt valsts valodas zināšanas vismaz B2 līmenī, neatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par pakalpojumiem iekšējā tirgū.

Šāds lēmums pieņemts, sniedzot prejudiciālo atzinumu Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namam. Jautājums nonāca ES Tiesā, jo Administratīvās rajona tiesas lietvedībā bija lieta, kurā SIA "Kob", kas pieder Vācijas pilsonim, vēlējusies iegādāties lauksaimniecības zemi, taču Madonas novada pašvaldība atteica šo darījumu, pamatojoties uz normatīvo regulējumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti