No 2016. līdz 2019. gadam Latvijā notika pēdējā dabas skaitīšana, kuru rīkoja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un tās pakļautībā esošā Dabas aizsardzības pārvalde. Dabas skaitīšanas laikā simtiem dabas pētnieku pārstaigāja un uzskaitīja Latvijas mežus, zālājus, purvus un citus biotopus, tostarp reģistrējot arī ES nozīmes biotopus. Dabas skaitīšanas rezultātus paredzēts apkopot informatīvā ziņojumā, kuru līdz šā gada beigām iesniegs MK.
Vienlaikus zināms, ka 2020. gada 13. augustā MK pieņēma zemkopības ministra Kaspara Gerharda (Nacionālā apvienība) iesniegto rīkojumu “Par koku ciršanas maksimāli pieļaujamo apjomu 2021.–2025. gadam”. Rīkojumā noteikts, ka līdz informatīvā ziņojuma “Par pasākumiem aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanai” jeb minētās dabas skaitīšanas rezultātu izskatīšanai valdībā “netiek paredzētas cirsmas platībās, kas atzītas par ES nozīmes aizsargājamiem biotopiem”.
Proti, rīkojums paredz – kamēr valdībā netiek iesniegts dabas skaitīšanas ziņojums, tikmēr ES aizsargājamos biotopus necērtam.
Tomēr Latvijas Radio rīcībā ir vēstule, kuru ZM neilgi pēc valdības rīkojuma apstiprināšanas pērn nosūtīja “Latvijas valsts mežiem” un Valsts meža dienestam.
Vēstulē pamācīts, kā apiet valdības rīkojumu par cirsmas platībām, kas atzītas par ES nozīmes aizsargājamiem biotopiem. Zemkopības ministrija vēstulē skaidro, ka Meža likumā ir noteikts, ka koku ciršanas maksimālo apjomu un sugas, ko atļauts nocirst galvenajā cirtē piecos gados, valsts mežiem jeb uzņēmumam “Latvijas valsts meži” aprēķina Valsts meža dienests un apstiprina MK.
Tāpat vēstulē norādīts, ka rīkojumā minētais noteikums neveidot cirsmas ES biotopu platībās “nevar būt par pamatu atteikumam izsniegt apliecinājumu koku ciršanai”.
Rīkojums ir pamats atteikumam izsniegt apliecinājumu koku ciršanai tikai tad, ja ar plānoto koku ciršanu tiek pārsniegts koku ciršanas maksimālais apjoms, ko atļauts nocirst galvenajā cirtē piecos gados valsts mežos, norādīts vēstulē.
Līdz ar to Zemkopības ministrija norādījusi, ka Valsts meža dienests – pirms tas izsniedz ciršanas atļauju “Latvijas valsts mežiem” – drīkst nepārbaudīt, vai ieplānotajā cirsmā ir konstatēti aizsargājami meža biotopi.
Tādējādi ar vēstuli ZM paskaidrojusi Valsts meža dienestam un uzņēmumam “Latvijas valsts meži”, ka noteikums neveidot cirsmas ES aizsargājamo biotopu platībās nav jāņem vērā.
Latvijas Radio raidījums “Atvērtie faili” skaidroja, kāpēc valstij piederošajos mežos zāģē ES aizsargājamus biotopus. Dabas aizstāvji ir pārliecināti, ka Latvija pamazām zaudē vecos, ES nozīmes aizsargājamos meža biotopus. Atbildīgo dienestu ieskatā “caurums” Latvijas likumos tos neaizliedz cirst.
