Dienas ziņas

ASV jūrnieki sakops Līgatnes dabas takas

Dienas ziņas

Iepazīstina ar grāmatu par Latvijas radio tēvu

Protestē pret Abavas senlejas dabas plāna izstrādi

Zemju īpašnieki vēlas atkārtotu Abavas senlejas aizsardzības plāna apspriešanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Tiekoties ar Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvjiem, zemnieki un dabas parka “Abavas senleja” teritorijā dzīvojošie iedzīvotāji izsaka bažas par sava īpašuma nākotni. Lai gan tiek apgalvots, ka topošā dabas aizsardzības plāna izstrāde neietekmēs saimniecisko darbību, Abavas senlejā  iedzīvotāji tam netic.

Pirms tikšanās ar Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvjiem Talsu novada pašvaldība saņēmusi divus iesniegumus pret plāna izstrādi, kurus parakstījuši 170 iedzīvotāji, kuru īpašumi ir dabas parka “Abavas senleja” teritorijā. Jaunajā plānā ir nākušas klāt lieguma zonas, par kurām zemju īpašnieki nav bijuši informēti.

“Zemes tieši iegādājušies tāpēc, ka tās ir ārpus šīs teritorijas, beigās izrādās, ka tās tomēr ir tajā teritorijā. Ir izgājuši visas valsts instances, kas ir dalīšana, Zemes dienests, Zemesgrāmata – nu nav ne miņas no senlejas. Tagad mēs ieraugam jaunu plānu - nu mēs esam senlejā,” stāsta māju “Kārkli” īpašnieks Mārcis Sniedziņš.

Abavas senlejai ir īpaša ainava un augsne, kurā sastopami reti biotopi, sausi un kaļķaini zālāji, kuri ir mazražīgi lauksaimniecībai, bet ļoti nozīmīgi bioloģiskai daudzveidībai. Abavas krastos ir vērtīgi meži, kuros dzīvo dažādu sugu putni. Ja kādā zemes īpašumā ir šīs aizsargājamās vērtības, tad īpašniekiem ir jādomā, kā tās nosargāt.

“Piecus sešus gadus mēs varbūt vēl strādāsim un pēc tam pēkšņi pateiks - nu viss. Un vairāk nestrādājam, tagad šeit putni dzīvos. Es paņemu traktoru, paņemu kredītus. Un, teiksim, pēc 5 gadiem, ko es ar viņu darīšu?” vaicā zemnieku saimniecības  “Katlauki” īpašnieks Andis Vicinskis.

Pašlaik ir spēkā dabas parka “Abavas senleja” individuālie aizsardzības izmantošanas noteikumi, kuros ir noteiktas visas īpašnieku atļautās un aizliegtās darbības. Dabas aizsardzības plānā iekļautais noteikumu projekts tiks precizēts pēc visas Latvijas biotopu nokartēšanas, kas Abavas senlejā varētu noslēgties 2018.gadā.

“2019.gadā šis precizētais noteikumu projekts, ja ministrija pieņems lēmumu to virzīt apstiprināšanai uz Ministru kabinetu, tiks vēlreiz sabiedriski apspriests. Un tiks informēti zemju īpašnieki, kuriem kaut kas varētu mainīties viņiem noteiktajos aprobežojumos,” skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Kristīne Vilciņa.

Pagaidām Dabas aizsardzības plānam ir ieteikumu raksturs, kas īpašniekiem neuzliek nekādus jaunus aprobežojumus. Tomēr iedzīvotājiem nav skaidrs, ko plāns paredz, nav skaidrības par platību maksājumiem un to, vai būs iespējams turpināt apstrādāt lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Tāpēc zemju īpašnieki vēlas, lai tiktu rīkota atkārtota sabiedriskā apspriešana ar priekšlikumiem, ko iestrādāt plānā, lai iedzīvotāji neciestu zaudējumus.

Jau ziņots, ka satraukumu par topošajiem dabas aizsardzības plāniem pauduši zemju īpašnieki un zemnieki vairākās pašvaldībās. Tā Vecpiebalgas novadā paredzēta zonējuma maiņa, uz ko reaģējot, iedzīvotāji pie Alauksta ezera masveidā izzāģē lielas mežu platības. Līdzīga situācija ir arī Veclaicenē.

Tāpat Abavas senlejai top dabas aizsardzības plāns, kuram gan iebilst tuvējo pašvaldību zemnieki un zemju īpašnieki.

Tikmēr Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP) vērtē, ka sacelta ažiotāža, kas kaitē gan dabai, gan nes zaudējumus arī pašiem mežu īpašniekiem, jo šo situāciju steidz  izmantot arī mežu uzpircēji.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti