Zemgalē lielākoties tiek audzēti ziemas rapši un ziemas kvieši, bet, lai izpildītu zaļināšanas prasības, ar to vien vairs nepietiks. Ja aramzemes ir vairāk par 30 hektāriem, būs vajadzīgi vismaz trīs kultūraugi. Papildus nāk klāt ilggadīgo zālāju saglabāšana un ekofokusa platību ievērošana 5% apmērā.
„Tai zemei ir jāatpūšas, un tur 5% robežās varbūt papuve, vai varbūt arī slāpekli piesaistošie kultūraugi. Var audzēt pupas, zirņus, lucernu,” saka Viesturs Reinfelds, Zemgales reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītājs.
Auces puses zemnieki stāsta, ka prasības neesot neizpildāmas, tomēr pamatojumu tām neredz un uz jauno likumu skatās ar sarkasmu, arī z/s „Jaunās Čūreikas'' saimnieks Māris Bačauskis:
„Latgale zaļākā vieta mums ir, paskatieties - krūmi smuki aug uz laukiem biezā slānī… - Cik reāli ir jūsuprāt izpildīt šīs prasības? - Nu es varu izpildīt 100% , vismaz es tā domāju.”
Arī z/s ''Mežmaļi'' īpašnieks Andris Kļava apgalvo, ka izpildīt ir reāli, taču pagaidām gan nav skaidrības, „tāpēc jau arī esmu šeit , lai iepazītos kā tas viss būs.”
Mazajiem zemniekiem lielākās bažas rada tas, ka nākamgad aptuveni 58 eiro būs platībmaksājums par hektāru un aptuveni 34 eiro zaļināšanas maksājums, ja ievērotas zaļināšanas prasības.
Seminārā, kādi šomēnes notiks visos novados, gan noskaidrojas, ka jaunais likums attiecas tikai uz tiem, kam ir vismaz 10 hektāri aramzemes, bet pārējie līdz 2020. gadam var atviegloti uzelpot. Lielākās problēmas būšot saimniecībām, kas specializējušās uz vienas kultūras audzēšanu.
„Un ir mums ne mazums Zemgalē tādu zemnieku. Tiem varētu būt lielākās problēmas, jo ar nākošo gadu, ja viņiem ir kādi 50ha, viņiem būs jāaudzē trīs kultūras plus vēl 5% šīs ekoloģiskā fokusa platības,” norūpējies ir Viesturs Reinfelds.
Šādām saimniecībām tiek ieteikts kooperēties, bet, kā zināms, kopus sētā saimniekot mēs nemīlam, tāpēc, visticamāk, nāksies meklēt citu risinājumu. Jaunais likums stāsies spēkā no 2015. gada.
